Kni virtuve

love yourself more

Aizej pie bijušā

Dodoties pie ārsta vai kāda cita nozares speciālista, vienmēr ir licies aizdomīgi, ja pierakstu iespējams saņemt bez problēmām. Sak, rītdien nāciet, vai arī vēlākais parīt. Tad ir jādomā, vai šis speciālists ļoti ātri strādā, vai arī pieprasījums pēc viņa pakalpojumiem ir tik mazs.. Pēc katra šāda apmeklējuma vienmēr nāk atbilde, kāpēc tas viss tā.: LORs izsvilināja nāsis tā, ka dzija nedēļu, manikīre savukārt norādīja, ka nagi tizli, tāpēc tā nagulaka, kura VISIEM turas, man neturas. Iedomājies, visai Rīga nagi kā nagi, tikai man tizli un viņai pieraksts tik pieejams.

Tā arī es esmu palikusi bez friziera, jo kārtējo reizi neesmu laikus padomājusi par pierakstu, taču stāsts nav gluži par manu aizmāršību, bet gan to, kāpēc es nevaru aiziet pie mana bijušā friziera.

No sarunas:
T: Nu aizej pie iepriekšējā friziera.
K: Es nevaru. Viņš nemāk nogriezt tā, kā man vajag, turklāt es neesmu bijusi pie viņa mēnešiem.
T: Nu un?
K: Labi. Iedomājies, ka Tu esi džeks, kurš pirms tam gulējis ar kādu jaunkundzi gadiem, bet Tu pēkšņi pazūdi, lai gan atvadījies līdz nākamajai reizei. Tu neej vairs gar viņas māju, izvēlies citas ielas. Paiet mēnēši. Daudzi mēneši un Tu pēkšņi atnāc un saki, ka tai otrai drostalai tagad mēnešreizes.
Es nevaru iet pie mana iepriekšējā friziera, es tak tur mēnešiem neesmu bijusi. Un ko es viņam teikšu? Tu ne tā griez? Tu manī neklausies? ..bet redz, mana tagadējā friziere aizņemta, es Tevi piecietīšu?

Tas tā, salīdzinājumam tikai, lai piešķirtu situācijai niansētāku garšu.

Tāda es esmu. Monogāma.
Un nepārmetiet man elastības trūkumu, vienkārši ir pamatlietas, kurās es neskraidu no viena cilvēka pie otra. Es nezvanu sen aizmirstiem draugiem, kad man no viņiem pēkšņi kaut ko vajag, jo tagadējie draugi ir aizņemti, lai izlīdzētu. Es neeju katru reizi pie citas manikīres vai frizieres, un kosmetoloģe man ir viena un tā pati, nevis tāpēc, ka man slinkums meklēt citus, bet gan tāpēc, ka man pie šiem cilvēkiem ir labi. Jo ir lietas, kuras mums vairs nav jāpārrunā, nav jāslīpē, nav jāpēta un ir iespēja pilnvērtīgi pievērsties procesam. Tas klusums ir mūsu piepildītākās sarunas.

Un vispār pie bijušā ir vērts iet tikai tad, ja ir bijis labi, nevis tāpēc, ka attiecīgajā brīdī nav citur kur aiziet. Bet, ja tā nopietni, tad pie bijušajiem nav ko iet. Ir taču iemesls, kāpēc tie ir bijušie. Galvenais – vienkārši vajag laikus pierakstīties pie friziera. Tagdējā.
Punkts.

Atvilktne: Kni.stāsts
  • Liga saka:

    Man shajaas lietaas arii patiik monogaamija. Esot DE nu jau 2 gadus, tikai tagad esmu atradusi sev frizieri, kursh nogriezj TIESHAAM taa kaa es GRIBU un man VAJAG un PATIIK! Spalvu likvideeshanai man pat ir divi varianti,kurus apmekleeju, ja nu viens ir diktaam aiznjemts vai atvaljinaajumaa. Tagad meegjinaashu agtrast manikiiru.
    Manaa variantaa, kaapeec kaut kaads “tagadeejais” ir kljuvis par “bijusho” ir attieksme! Taa esmu LV visu speciaalistu klaastu nomainiijusi. Tikliidz juutu, ka attieksme shkjobaas ar zinju, ka es nedziivojos vairs tik biezji pa LV, bet DE un rodas priekshstats, ka esmu “Biezaa” – taa es saku vnk “ATTAA!”

    15/04/2013 at 22:34
  • gicha saka:

    Klusums ir piepildìtàkà saruna. Ámen!

    15/04/2013 at 22:35
  • Mēnessmeitēns... saka:

    Mazliet uzjautrināja Tavs ieraksts. Man laikam būs jāuzraksta kaut kas pretī šim ierakstam! :) Jo, kā nekā mana māsa ir friziere, bet es esmu manikīra meistare! :)
    Zini, bet ar tām nagu lakām tiešām ir dīvaini, man arī ir kliente, kurai tā nolobās jau pēc stundas, pietam visa reizē, no visas naga plātnes. Bet, es tur nevainoju viņas nagus, iespējami ir vairāki faktori, kāpēc tas ir tieši tā, un ne savādāk! Vispār, nekad nevajag vainot klientu, klienti nāk tādi, kādi nāk. Protams tas attiecās uz manu darbu, bet ar frizieriem ir grūtāk, jo tiem ir jāmēģina apkarot to, ko paši klienti sev mājās apstākļos ir nodarījuši (matu krāsošana ar veikala krāsām)…

    Starp citu man te nesen bija atgadījums ar uzacu krāsu… Uf, bija nepatīkami… Uzrakstīšu blogā noteikti! :)

    16/04/2013 at 02:06
    • Kni saka:

      Tā jau bija arī domāts, tam visam bija jāuzjautrina. Viegls ironijas piesitiens.
      Mana tagadējā manikīre paskaidroja iemeslus, kāpēc tieši tā nagu laka un tieši toreiz neturējās. Lūk, tieši tāpēc arī viņa ir mana manikīre. Runa jau ir par attieksmi un cilvēku. Es eju pie cilvēka.

      16/04/2013 at 06:55
  • Signe saka:

    Pieturos pie teiciena: if it works don’t fix it. Es arī par monogāmiju. Un par cilvēcību visās situācijās, ne tikai ģimenes un draugu lokā. Nesen vēroju ainiņu slimnīcas uzgaidāmajā telpā. Viens brangs krievu mēlē runājošs vīrietis ne par ko nevēlējās ievērot norādījumus par to, ka slimnīcā ir karantīna, un tāpēc apmeklētāji var ierasties tikai pa vienam un norādot uz kurieni un pie kā viņi ir ieradušies. Tā vietā, lai nosauktu vārdu un stāvu, viņš tērēja gan savu, gan personāla laiku, bramanīgi izgāžot žulti un piesaucot savas tiesības nekādu info neizpaust. Visi bija muļķi, tikai viņš viens pats advancēts un cienījams. Nez, kur šitais rodas?

    16/04/2013 at 13:07
    • Kni saka:

      Šis kaut kur jāpieraksta: if it workes don’t fix it. Paldies!

      16/04/2013 at 17:56

Leave a Reply