Andris šodien manu vārdu jau izrunā maigāk un tā vairs nav dīkšana. Drīzāk kaut kas samtains.. Ingāāā.. Ingāāā.. Es tik gāju garām un smaidīju, vien piebilstot: Andrīīī.. Andrīīī =)
Un tātad, ļaujiet man jums prezentēt Andra sievas Ziemassvētku dāvanu – brošu un auskarus, kuru raksts veidots mokume gane tehnikā.
Tas tad laikam arī viss. Runājamais šodien ciet.
P.S. Bija atnācis Andris. He he, apmierināts kā runcis krējumu saēdies… “Redz, Ingu, Tu vari taču, kad gribi!” :D (smējos gardi!)
Pavisam noteikti – ir glābta! :)
Andža, laikam nezin, ka viņš savas rotas dabūja tikai, viņa lielās atbalsta komandas dēļ… :D
Andža nezina, ka man ir blogs :D
Dažkārt ir labi kaut ko nezināt. Dažkārt. Bet dažkārt ir reti.
Labi gan, ka tu GRIBĒJI :)))
Redz, Andrim jau nemaz neinteresēja, vai es gribu. Viņam šķita, ka man jāgrib =)
žēl, ka neesmu Andra sieva :D skaisti!