Lieliski atceros to brīdi, kad apjautu, ka nu kādu laiku būšu atkarīga no citiem, no viņu brīvbrīžiem un vēlmes/varēšanas palīdzēt. Lai arī jau pagājušas vairāk kā trīs nedēļas, man joprojām ir grūti lūgt, jo no tās stadijas, kad palīdz visi, palikuši tikai izturīgākie, savukārt mani pārņēmusi sajūta, ka esmu apgrūtinājums. Ka esmu mirklis starp svarīgākiem notikumiem, ka esmu pauze starp punktu A un punktu B.
Prāts, nesaņēmis tūlītēju atbildi (piekrišanu vai atteikumu) sajūt vilcināšanos, kas galu galā noved pie aizmiršanas. Un tādai būtnei, kas ar grūtībām vien spēj lūgt palīdzību, prāta virpuļi atkal un atkal triec pa brūci. Apgrūtinājums.
Šajās dienās, kā vēl nekad esmu sapratusi savus vecvecākus, proti, vecmammu, kura tieši tāpat kā es grib varēt, bet nevar. Viņa baidās no nelīdzenām ielām, es – no slidenām grīdām. Viņa tieši tāpat kā es, nesaņēmusi tūlītēju palīdzību, uztver to kā nevēlēšanos palīdzēt. Un tā mēs cināmies. Es negribu būt veca, nespēt īsti pakustēt un būt atkarīga no citiem. No citu laika, no citu vēlmēm, citu varēšanas.
Atmetot visus sīkumus, no sirds pateicos tiem, kuri vēl nav noguruši palīdzēt un mani stutēt, vadāt uz darbu un nēsāt uz rokām. Palīdzēt piecelties un ļaut pažēloties. Turam īkšķus, lai rīt šim stāstam pienāk gals un daktere man teiktu: “Nu, meit, vilksim zābaciņu!”
Bet vispār – noskatieties šo.
Turu īkšķus, turi buru!
Mani īkšķi saspiesti un labās domas kosmosā! Turies!
Turam!
Cikos tad šodien jāgaida tā labā ziņa?! Esmu pilnīgi par to pārliecināta :)
Es tagad oficiāli kliboju un pārvietojos tikai ar vienu kruķi :D Briesmīgi, patiesībā.
Uhhh… nejau$i uzgåju tavu blogu un $is bija pirmais, ko izlasiju.
Pazistamas izjutas, lai ari pagåju$i n-tie gadi. Pec 3 mene$u gule$anas uz del,a… atkal måcijos staigåt. Såkumå jau laikam vairåk apzinåt savas kåjas…
Bet zini, kas ir for$åkais- kop$ tås reizes (jeb$u NEreizes), priecåjos par katru ritu (neatkarigi no tå kåds årå laiks) un lai kas ari notiktu, varu teikt- DZIVE IR SKAISTA!
P.S. Atvaino, bet man nav latvie$u $rifta (jeb$u nemåku to atrast :-))
Ezīt, vari rakstīt arī bez garumzīmēm, lai nav jāmokās. Kaa kaadreiz to dariijaam chataa. Vismaz manaa laikaa taa tika dariits un bez garumziimeem mieriigi vareeja interneta videe iztikt. Redzi, apmeeram shaadi.
Lai viegls ikdienas solis!