Aploksnei muti neaizbāzīsi

Aploksnes joprojām stāsta stāstus atbilstoši gadalaikam.
Dienā, kad gribējās ietonēt ziloņus ar akrila krāsām, atcerējos, ka visas pussakaltušās krāsas pārcelšanās brīdī izmetu un ka man palikusi tikai baltā, spilgti zaļa, blāvi piparmētru zaļā un spilgts tirkīzs. Tadāāā! Šoreiz atkal izmantoju iespēju atcerēties, ka aizmirsu.

Lūk, ko saņems kāds no jums.

Kādam varētu likties, ka, pēc sejas skatoties, izskatos pārāk vesela, lai sēdētu mājās. Tad kādam varu pastāstīt, ka visas atrakcijas ar klepu pa īstam sākas tikai naktī un ieilgst krietni līdz rītam, kā piemēram tagad, kad kaklā iemeties kaķēns, kurš ar asti raksta savu vārdu.

Published by

Kni

Love yourself more

4 thoughts on “Aploksnei muti neaizbāzīsi”

  1. Skaista aploksne… :)Kaut kā sanāk Tev neko nedarot padarīt pat niecīgas lietas īpašas…
    Am, sīkā, Tu tā bronhītā iedzīvosies… Aizej uz aptieku un nopērc ceļmallapu sīrupu pret klepu. Trīs dienu laikā vairs neomcīsi ne sevi, nedz savas plaušas…

    1. Cenšos sevi kaut kā pa māju izklaidēt, jo nogulēt visu dienu nav gluži manā stilā.
      Paldies par rūpēm, bet šodien jau biju pie ārsta. Man plaušas tīras. Viss kaklā. Kaķītis dzīvo kaklā.

  2. Greendo karstais dzēriens, bronhu tēja… mauc iekšā, meitēn!

    Un aploksne tik smuka, ka gribas mest darbu pie malas un iet mājās pazīmēties….

Leave a Reply

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.