Aplokšņu stāsti

Esot iestājies (g)astronomiskais rudens un ar to arī apsveicu.
Visa šī sakarā arī aploksnes noformējums ar lāci, mežu un ogām. Runā gan, ka šis esot polārlācis, kurš meklējot pavasari. Der arī tā, bet vispār šis ir stāsts par to, ko iesākt ar “Otrā elpa” par 10 centiem iegādātu trafaretu, kurā satilpināti meža zvēri.

Lūk, ko!
Aplis, kurā ērti iekārtosies adrese.

Viss, kas nepieciešams, ir trafarets, akrila krāsa, pildspalva viena vai divas.

Vēstulīti?

P.S. Rudens muzikālais pavadījums jau kuro dienu. Varbūt patiks arī tev.

Published by

Kni

Love yourself more

6 thoughts on “Aplokšņu stāsti”

    1. Katru reizi, kad zīmēju aploksni Tev, iekšā mazliet sažņaudzas. Tā līdz aizkustinājumam, jo katru reizi atceros par Tavu epastu un stāstu, ka bērns priecīgs, jo Tu priecīga. Tik silti.

  1. Tas baltais lācis nes siltumu. Vienkārši super! es prātoju, ka gribētu savām kūkām līmēt klāt kādu etiķetīti, domāju, pasūtīšu iespiestuvēs, tad atkal, nē, varētu zīmēt un rakstīt pati ar savu roku, lai sirsnīgāk, lai nav kā visiem…. bet, kad ieraugu Tavus darbus, saprotu, ka man pašai var nekas arī nesanākt… Tu iedvesmo, bet uzliec arī, hm…, ne gluži latiņu, nē, katram jau tā varēšana un gribēšana sava, bet tādu kā labu stilu/gaumi… piepildītu vienkāršību. To, kas mums visiem tik ļoti trūkst.

    Priekā!

    Bet es pamēģināšu ar to akrila krāsu :)

  2. Sasmējos un sasmaidījos. Paldies! Mīļš.
    Piedodiet, ka jūsu komentāri bija iesprūduši. Virtuve pēdējā laikā uzvedas mazliet savādi, visu ņem uz pārbaudi, un, kamēr Signis nebūs atpakaļ no sava ceļojuma, maza nekārtība te būs.

Leave a Reply to Dina Preisa Cancel reply

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.