“Man Tev ir vārda dienas dāvana,” teicu, mēģinot izlikties, ka aprīlis jau ir rīt, jo es taču nevaru tagad to visu glabāt divus mēnešus un krāt putekļus uz brīnišķīga apročpogu pāra.
Pirms vairākiem gadiem taisīju līdzīgas un tas bija viens no maniem pirmajiem mēģinājumiem darināt apročpogas vispār. Arī tās bija pelēkas un arī tās rotāja mazmazītiņi ziloņi. Ja saliktu abas blakus, tad nenoliedzami šie demonstrētu sava veida izaugsmi spējā savaldīt plastiku.
Citus apdāvināt ir ļoti labi, taču svarīgi atcerēties par sevi, tāpēc uzknibināju arī sev mazmazītiņus auskarus un ļoti askētisku rotu manā mīļākajā krāsā.
Ticu, ka citās reizēs ko tādu mestu laukā, bet palika žēl.. nezinu, deguns kļuva mazliet līks varbūt..
Uz šīs gaišās nots tad arī pakniksēšu jums, pateikšu paldies par brīnišķīgo nedēļu un lai jums mīļas brīvdienas!
Lai silti!
