Virsjakas palika Rīgā, cimdi un cepure arī. Vēl mirkli pavīdēja šaubas par apaviem un to, kā tad tur īsti ir ar tiem divdesmit grādiem. Ir siltāk, kā novembrī var likties.
Mans atvaļinājums parasti izvēršas par laika izbrīvēšanu citiem darbiem, kas galu galā nozīmē, ka tāda atvaļinājuma nemaz nav. Ir tikai citas darīšanas. Lai šajā reizē būtu citādāk, tika sagādātas biļetes, sakārtota soma un hop hop, gaisā. Nekādu darba epastu, nekādu darba zvanu. Tikai saule, ēdiens un daudz, daudz pastaigu.
Par Barselonu saka, ja reiz esi tur nonācis, tad aizbraukt būs grūti. Ir tādi, kas neaizbrauc vairs nekad. Paliek. Ja kādreiz domāju, ka mana sapņu pilsēta ir Hamburga, tad.. lai piedod man Alsteris, portugāļu rajons ar savām kūciņām (tādas dod arī Barselonā), zivju tirgus ar savām izsolēm, siļķu maizītēm, Barselona apbur. Apbur pāris stundās. Ar brīnišķīgu laiku, kāds pie mums, ne arī Hamburgā novembrī nav iedomājams. Tik daudz gaismas un priecīgu cilvēku. Tik daudz zaļuma, tik daudz skaistu māju. Tik daudz..
Par manu mājvietu uz vairākām dienām kļuva Barselonas rajons Barseloneta. Kādreizējais zvejnieku ciemats. 1992. gadā, pateicoties olimpiskajām spēlēm, tur uzbērta kilometru gara pludmale. Mans gids teicās, ka smiltis atvestas no Ēģiptes, jo parasti šada tipa smiltis pie viņiem pludmalēs neesot sastopamas. Dateļpalmas arī ir skaists “ievazājums”, bet par zaļajiem un visnotaļ skaļajiem papagailīšiem kļīst nostāsti, ka tie savulaik izbēguši kādam no būrīša. Pateicoties tam, ka tie vairojas kā truši, to tagad ir daudz.
Kamēr gar pludmales promenādi metam lokus un ejam citā virzienā, noklausos dažādus stāstus. Arī to, kā Gaudi gājis bojā. Aizdomājies esot bijis (un kā nu ne, radīt tādas mājas) un tramvajs trāpījis tieši pa domām. Tad vēl tas papagailīšu stāsts, kurš, iespējams, ir pasakas, tad universitāšu rajons un tadāā. Triumfa arka!
Visi ceļi tālāk ved uz Citadeles parku.
Palika silti?
Ļoti ražīgi. Tās pīles no karstuma glābjas ūdenī, sākot ar galvu :)
Pīlēm nav karsti, pīlēm tā ir ziema. Barselonieši staigā vai nu kedās, vai zābakos, kamēs es domāju.. johai, kā varēju aizmirst basenes. Un pīles mielojas. Tobrīd.
hehe, un Barselonietes vasaras kleitu nevelk, jo ir taču ZIEMA! :D
Peldēties var, bet kleitu nē. Nē. Gan jau tās omes skaitās kaut kādi roņi.
Ir jau arī ziema. Tagad bez džempera un virsjakas uz ielas rādīties nebūtu prātīgi. :)
Bet novebra sākumā, kad bija +20, es nekādi nevarēju atrast vietu ne džemperim, ne virsjakai. Nu kaut kādai plānai jaciņai varbūt, bet to silto artilēriju tikai vakarā. Pa dienu normāla Latvijas vasara. Ideāla temperatūra.
vai kādus mīļmateriāla “brāļus” ar’ satiki?:)
sasodīti tīk klausīties Tavos stāstos.
Nē, nesatiku gan, bet iedomājos par to. Varbūt nākamreiz, jo esmu gatava braukt vēl un vēl. :) Paldies! Šonedēļ būs vēl.