Ar gliemezi vēderā

Doma bija viena, attīstība cita un rezultāts, rezultāts tieši tāds, kādu es to gaidīju.
Kad klaiņoju pa flickr.com plastikotāju albumiem, pamanīju kādas plastikotājas darbus. Izskatījās iespaidīgi, taču visnotaļ vienkārši. Pētīju tik ilgi, līdz atkodu, kā viņa to dara un kas ir attiecīgās tehnikas triks.
Sakarā ar to, ka biju iesākusi kādu darbu, kas tomēr izvērtās neveiksmīgs, biju radījusi visu nepieciešamo, lai izmēģinātu jauno triku. Un sanāca ar’! Sanāca tieši tā, kā biju iedomājusies.
Te ir tas triks, ka gandarījums ir lielāks tieši tāpēc, ka pats esi izdomājis, kā kaut ko dara, nevis kāds cits ir parādījis priekšā un atlicis vien atkārtot.
Et voila! Zilonis ar gliemezīti vēderā, turklāt, ja kādai vai kādam to kārojas, tas ir pieejams. Vairs nav. Zibenīgi jūs. (Mazie pogauskari ceļos līdzi mantojumā.)

Published by

Kni

Love yourself more

11 thoughts on “Ar gliemezi vēderā”

  1. Jā, tādi lēnie divplākšņi kā es, te neder. :D
    Bet ziloņbērns skaists, kā jau vienmēr. :)

  2. Man savukārt pirmais vārds uz lūpām bija kvēlojošs, otrais – pulsējošs. Skaisti.

  3. A es iedomājos, ka viņš būtu skaists zilā krāsā! :)
    Bet, tiešām burvīgs ziloņbērns!

    P.S. – to parādīšanu aizkadrā par trim delfīniem piedāvā! ;) Lai tauta neizlutinās! ;)

Leave a Reply

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.