Ar gliemežvāku ausu ļipā

“Kad man kāds jautās, kāpēc šonedēļ tik maz izdarīts, teikšu, ka pie vainas Tu!” Tieši tādiem vārdiem sestdienas naktī ķircināju Uni, jo bijām aizpļāpājušās skatoties eirōvīziju. Une pļāpāja Vecrīgā, bet es Art.ielas rezidencē. Tā tas laisk pagāja un, iestiepjoties dziļi naktī, konstatēju, ka nekāda strādāšana vairs nesanāks. Pavisam veikli uzdarināju vienu caurstaroto ziloni un devos gulēt, taču īsu mirkli pēc tam no kafijas ziloņa pārpalikumiem savirpināju sev gliemežvāku auskarus.
Ar mani ir kā ar kurpnieku, kurš iespējams basām kājām skrien. Pašai no saviem darinājumiem nav gandrīz nekā, tāpēc izmantoju mirkli un uzdarīnāju vismaz kaut ko. Tie, kas šos redzējuši dabā, saka, ka izskatās kā no māla. Lai nu tā būtu!
Citādi garākas lasāmvielas meklējumos šovakar iesaku aiziet pie Martas. Tūlīt uztaisīšu tēju un iešu arī es izlasīt stāsta otro daļu.

Published by

Kni

Love yourself more

4 thoughts on “Ar gliemežvāku ausu ļipā”

  1. Sveika, Kni! :)
    Sen nav būts Tavā mājīgajā virtuvē!
    Patīkami te reiz pa reizei iegriesties.
    Tēja joprojām kūp un …. vai es gaisā jūtu vieglu tulpju un narcišu smaržu?
    Lakam pavasaris tuvojas.
    Lai jauki! ;)

    1. Podziņ, Tu jau arī esi mainījusi vietni, vismaz listē vairs nerādies. Pretējā flangā dzīvo, ja? :D

      Smaržo te pēc pavasara. Atnācu no operas un manī tik daudz prieka!

  2. :D šo nevarēju Tev neuzrakstīt.
    Aplūkoju Tavus skaistos gliemežvākus tuvumā, kad man pie pleca sāka dīdīties meita (viņai 2 gadi un šobrīd kašķis, jo miegs nāk, bet katra bērna pienākums ir cīnīties ar to) un ar pirkstu baksta ekrānu un skaļi bļauj amm, amm. Tā kā viņa runāt vēl tikai mācās, drošības labad tulkoju garšīgs, garšīgs. Ar to arī viss par šiem skaistuļiem pateikts!

Leave a Reply