Ar plastikas nazi rokās nepiedzimu

Rediģējot materiālus, atradu šos. 2009. gada sākums. Mirklis pirms ceļojuma.
Te nu viņi ir, paši pirmie ziloņi, kuri tagad, ja vien vēl ir dzīvi, dzīvo Indijā. Kaut kur starp Mumbaju un Goa. Tehnika un izpildījums – kā māku, tā maunu.

Kā redzams, bildēt ar nepratu :D
Sākumā jau visi dara tā, kā sanāk un tikai vēlāk – kā gribas, lai sanāktu.

Published by

Kni

Love yourself more

2 thoughts on “Ar plastikas nazi rokās nepiedzimu”

  1. to, ka tie ir citādi, es pamanīju, uzmetot aci un neizlasot stāstu… tādi sašļukuši… bet vispār jau dikti priecīgi krāsās…
    zin, pats labākais, ka tās un šīs dienas lietas, domas,notikumi un stāsti paliek tādi kā ir, mēs jau kļūstam citādi – vecāki, viedāki, pieredzējušāki un mūsu skatījums kļūst citāds… re, un ziloņi nemaz nejūtas slikti arī šodien.

    1. Vai ne? Ar snuķi zemi slauka. Viņi arī pēc savas uzbūves bija diezgan plāni un viegli ieliekušies, bet man likās ārkārtīgi kruta :D

Leave a Reply

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.