Ar ziloni pēc brokastīm

Kamēr citi steidzās uz darbu, aizmiegojušos skatu kājās āvu skrituļslidas, lai vēl pirms iespējamā lietus nogādātu kādu ziloņbērnu tuvāk nākamajām mājām. Maza, balta paciņa veikli tika iemainīta pret vērtīgu papīrīti un es tikai nosmēju, ka no malas visticamākais ļoti labi izskatījās, turklāt vēl, ja šī apmaiņa notiek parkā. Nekā nelegāla, tikai zilonis.

Atrodoties piecu minūšu attālumā no mājām, tomēr nogriezos nevis pa kreisi, bet gan pa labi un izlaidu loku caur piemājas tirgu. Sak, ar ziloni pēc brokastīm. Mellenes, avenes un piens. Kriksis cukura un mana diena var sākties! Kā jums?

Published by

Kni

Love yourself more

3 thoughts on “Ar ziloni pēc brokastīm”

    1. Vī, guļava! =) Es ar tā gribētu mācēt.
      Man jau ar bija doma palīst zem segas un aizsūtīt īsziņu, ka no gultas laukā netieku.
      Saņēmos gan.

      1. Esmu, esmu. man patīk gulēt. Tiešam. ļoti, bet man arī ir daudz enerģijas , ja arī neguļu, tas visu atspēko. Esmu tā, kā lādiņš…bet ja vajag saņemties arī to varu. Pagaidām izbaudu to, ka varu dažu brīdi pagulēt. Ne vienmēr un ne uz visu mūžu, bet nedaudz var.

Leave a Reply

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.