Atskatīties

Ja vien būtu tāds pasaules čempionāts māņticībā, mēs būtu čempioni. Ja vien būtu. Kā arī, ja vien pirms tam, izejot no mājas, neaizmirstu ieskatīties spogulī. Tad pavisam noteikti. Ak, jā, ja vēl no rīta būtu no gultas izkāpuši ar pareizo kāju, kā arī nekādā gadījumā nebūtu sev ļāvuši dungot līdzi tai skanīgajai dziesmai radio. Ja vien, ja vien.

Redz, ziema arī šogad tāda – vairākas reizes mēģinājusi nākt, tad apcirtusies un gājusi prom, pārdomājusi un nākusi atpakaļ. Arī šajā reizē, gluži kā kaut ko aizmirsusi, vēl vienu reizi pār plecu atskatās spogulī.

Lai kā tur arī nebūtu, tieši tāpēc, ka nebija, šī bija viena burvīga ziema, izpaliekot drūmajam laikam novembrī, pieskandinot decembri, nesmādējot janvāri un vēl kārtīgi iegriežot februāri. Viena no gaišākajām pārziemošanām bez sniega.

Nezinu, vai vajag atskatīties, bet uz priekšu jāiet gan.

Lai silti!

Published by

Kni

Love yourself more

Leave a Reply

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.