Iegāju Rito, lai nopirktu lielu krūzi. Vēršos pie pārdevējas un viņa jau tā kā vedīs mani uz “lielo krūžu plauktu”, kad no manas mutes izskan piebilde: “Bet lai nav ražota Ķīnā..”
Kundze manāmi apstulbst un spēj vien tik izdvest: “..un lai dārgi nemaksā?”
“Nē, tā lai nav jābankrotē.”
“Jums ir augstas prasības,” noteica kundze, noplātīja rokas un tā man arī neko nepārdeva.
Tā tiem cilvēkiem ar augstajām prasībām iet. Brīdis, kamēr izdodas tikt pie tā, ko meklējam, ir mazliet ilgāks, jo viss, ko var dabūt ātri, ir tiem, kam prasības zemas.. laikam. Vismaz tā sanāk.
Lielveikalā Beta ir LIELAS krūzes. Pati nopirku sarkanu ar baltām pumpiņām. Ražota, šķiet, Krievzemē.
Man ir Vecpiebalgas porcelāna febrikas milzu krūze, iegūta bartera ceļā (neesmu pat izpakojusi) Vienīgi tā izskatās kā saburzīta..
Jā, tās es zinu un tā kā manā mājā neder šāda tāda krūze, tad pieļauju, ka kādu dienu man tāda būs. Esmu redzējusi viņiem tādas ar pīnēm. Tās ir varenas.
Es arī gribēju ieteikt Vespiebalgas porcelānu, izdevās padzert no šādas krūzes Smiltenes kūkotavā, ļoti patīkama krūze no taustes viedokļa :))
Kāpēc ne no Ķīnas?
Jo es izvairos pirkt lietas, kas ražotas Ķīnā. Itsevišķi, kas attiecas uz traukiem. Apģērbam tik ļoti nepievēršu uzmanību, taču traukus negribu. Negribu un vis! Nu cik labs var būt tas materiāls, no kura izgatavotā krūze jau ar uzcenojumu maksā 1,50 Ls? Kas tajā materiālā var labs būt iekšā? Nekas.
Cits piemērs, bet pamēģini nopirkt Ķīnā ražotus gumijas zābakus un tādus, kas ražoti Krievijā. Tā ir milzīga kvalitātes atšķirība.
Ja ar šādu nostāju var atbalstīt Latvijas preci, nu, vai vismaz leišu vai igauņu, tad ir vērts stāties pozā pret ķīnīzeru ražojumiem. Pārējos gadījumos neredzu atšķirību, IT ĪPAŠI jau attiecībā uz krūzītēm. Māls kā māls..
Krūzes ar pīnēm redzēju “Rijā” uz Terbatas ielas.
Es viņas redzu tur katru rītu, kad eju garām, bet Rijā ieiet vēl neesmu sadūšojusies. Jā, es arī mēdzu kautrēties, vot!
Ar šito slimo daudzi…
Apbruņojies ar smaidu un uz priekšu! Man patīk tur ieiet, kaut nopērku visbiežāk tikai pastkarti :)
;)) nevis uz ielas, bet Tērbatas ielā.
Ķīnai jau pēc idejas nav ne vainas – vienkārši lētas izmaksas (darbaspēks, elektrība utt.), piemēram, salīdzinot ar Zviedriju. Un tas automātiski nenozīmē sliktu kvalitāti. Interesanti kādreiz pastīties, kur atrodas populāro zīmolu ražotnes.
Man škiet, ka šeit stāsts ir par gaumi. Tikt pie skaistām lietām pēc būtības ir sarežģīti, protams, ja vien pats neproti visu pagatavot :)
Nav jau runa par to, ka tā automātiski būs slikta kvalitāte, bet to, ko mums te dod par santīmiem.. plastmasas izstrādājumi, apavi (to smaku nevar aizmirst).. nu.. man neceļas roka. Populāro zīmolu ražotnes ir tur, kur tās ir. Loģiski, ka lētā darba spēka valstīs, bet, man gribas domāt, viņiem tomēr ir kvalitātes standarti. Savukārt rimčikā vai maksimā par 30 santīmiem radītas izstrādājums tomēr liek aizdomāties… iešu pēc vietēja porcelāna izstrādājuma. Šovkar izlēmu pēc tam, kad biju paturējusi rokās Vecpiebalgas porcelāna krūzi. Būs! Ar pīnēm būs.
Man šai stāstā lika pasmaidīt, manis labi iztēlotā pārdevējas reakcija uz jautājumu, arī es esmu prasīgais, piekasīgais pircējs, kurš vis kaut ko grib uzzināt, pirms izdod savu naudu. Un diemžēl gaužām reti sastopu zinošas, atjautīgas pārdevējas, parasti nobrīnos, nu kā var tik ilgas stundas tai vietā pavadīt un praktiski neko nezināt par to, ko pārdod.
Ķīna jau it kā skaitās (ir) porcelāna dzimtene. Bet par kvalitatīvu produktu piekrītu.
Paldies,ka pieminēts tiek Vecpiebalgas porcelāns! Tikko sāku lūkot viņu produkciju un esmu patīkami pārsteigta. Feini šādi atklājumi.