Auzās esmu, vēl tik zirgu derētu

Parasti tā ap pusnakti mani vienmēr piemeklē izsalkums. Īpaši nekautrējoties un kalorijas neskaitot, dodos pie ledusskapja un lūkoju kaut ko rūcošā vēdera apklusināšanai. Runā, ka pēdējā laikā mani darinājumi izskatoties īpaši gardi un apēdami. Ir tikai divi secinājumi – vai nu tas ledusskapis ir tukšs, vai arī es vienkārši esmu pasākusi ēst ar skatienu vien, turklāt ceru tādā veidā pabarot arī citus.
Zinoši ļaudis arī saka, ka, ja gribas patikt, jātērpjas gardos toņus. Sakiet, ko gribiet, bet brūnais ir viens no gardākajiem toņiem, turklāt tuvojities attiecīgajiem svētkiem, latvieša apetīte aug.

Priecīgu vielmaiņu, tējotāji kafijotāji!

P.S. Iekš foto zirdziņš Agnesei, savukārt iekš to otru foto – pagales. Kaut kad būs auskari.
P.S.2. Pagaļauskaru bildē ir kāds, manuprāt, ārkārtīgi juteklisks mirklis. Tur, kur tā sārtā pogaļa ieplaisājusi. Tik skaisti ieplaisājusi.

Published by

Kni

Love yourself more

4 thoughts on “Auzās esmu, vēl tik zirgu derētu”

  1. Sasmaidījos. Šodien taisni apģērbos kafijšokolādes toņos.
    Bet zirgs vedina uz domām par piena karamelēm dienas saldināšanai. :)

  2. Bāc! Kā man patīk, ka pie Tevis snieg…Varētu visu dienu uz zirgu sniegā lūkoties!

  3. Kolosals atklajums – gerbties kardinosos tonos. Vel tikai saprat, kas vajadzigajam cilvekam garso! :) Ar tevi varam iet iedzert vinu, vilksu vina sarkanos zabakus :))
    Un rotinas dailas -prieks skatities!

Leave a Reply

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.