– Bet tev taču tikko bija atvaļinājums!
– Es zinu, bet man ļoti vajag. Piektdien. Ātrāk.
Jā, es zinu, man tikko bija atvaļinājums, taču pirmās nedēļas piesātinājums radīja sajūtu, ka prom esmu bijusi veselu mūžību. Otra nedēļa turēja pirmajai līdzi, un es kā tāda Skārleta, kura nosolās par to domāt rīt, jo šodien vēl šo un to vajag padarīt. Gulēs rīt. “Rīt” tā arī vēl nav pienācis.
Šajā sakarā līdz pirmdienai ņemu brīvu, jums atstājot baložu pastkartes no Tallinas. Sak, nezinu, kā jūs, bet es laižos.
Ko jums tikmēr no rīta padarīt? Pavingrojiet!
Lai silti!
