Kni virtuve

love yourself more

Burvīgā dzira

Tur jau tā plauktā gozējas, burvīgā dzira, kuru atļauju sev iegādāties tikai šad tad. Dziras formīgās pudeles novietotas acu augstumā, kā jau visi vilinošākie produkti. Tos citus veikalnieki liek vai nu ceļgalu, vai potīšu līmenī.
Trīs dažādi izmēri: mazais – baudītājiem un svētdienas garšotājiem, vidējais – patērētājiem vulgaris ar mēra sajūtu, lielais – karaļu lielums jeb precīzāk atkarīgo iepakojums.

Roka sniedzas pēc mazā iepakojuma un dodos pie kases. Neviens šķībi neskatās un es jau domāju, kā visu pārējo sakrāmēšu somā un burvju dziru pavisam uzmanīgi atvēršu tūlīt, kā tikšu laukā no bodes. Lēni pagriežot vāciņu, ļauju gaisa burbuļiem uzsākt skrējienu uz augšu. Mirklī, kad tiek atvērts vāciņš, pudeles apakšā atskan starta šāviens un mazie skābekļa skrējēji grūstīdamies steidz augšup.

Tuvinu pudeles kakliņu lūpām un atspirdzinošā burvju dzira kņudina rīkli. Parasti amn pietiek ar trīs malkiem, no kuriem pirmais ir lielākais. Ilgs un gards. Žēl, nav pie rokas glāzes ar ledu, jo tad varētu to novietot uz galda, nosēsties blakus un raudzīties, kā gaisa burbuļi grūsta viens otru un pašā augšpusē sprāgst. Dzerot steidzīgi, liekas, ka sprādziena vilnis tiek līdz nāsīm.

Neveselīgi, bet gardi.

Priekā!
Es zinu, ka neveselīgi, taču dažkārt esmu vāja un nespēju sev atteikt malku burvīgās dziras.
Malku kōlas, ļaujot burbulīšu sprādziena vilnim atbalsoties kaut kur degunā.

Foto: flickr.com

Atvilktne: Kni.stāsts
  • E. saka:

    mūsdienu dievu dzēriens :D

    16/04/2010 at 12:04
    • Kni saka:

      Rudu teica, ka es pa ausi dabūšot par šādiem tekstiem. :D :D :D
      Laikam siekalu pilna mute saskrēja.

      16/04/2010 at 12:12
      • rudu saka:

        nu taku, kukakūliķiem šitādu tekstu izkārt degunpriekšā ar tik detalizētiem tēlojumiem. :D un vēl linciņu skaipā iemest – noup, noup, noup. :D

        16/04/2010 at 13:22
  • spraadziensskapii saka:

    oi, kā saprotu Tevi. manā izpildījumā dzeja tiek veltīta kafijai. priekā!

    16/04/2010 at 12:46
  • zais saka:

    Nedzeru, nedzeru un tad kādreiz tā roka pēc kooolas pastiepjas. Varbūt reizīti 2-3mēnešos. Cenšos valdīties (:

    16/04/2010 at 20:08
    • Kni saka:

      Uz šādiem niekiem es neiespringstu.
      Ja jūtu, ka organisms prasa vai nu kūku, vai sāļu gurķi, nopērku. Ne jau kilogramiem un kastēm, bet tā tikai drusciņ. Ar kolu ir tāpat. Ja sagribās, tad mazliet padomāju, vai tiešām tiešām gribās? Vai vajag? Ja nespēju atrast pretargumentu, kāpēc sev atteikt, nopērku. Nekas ļauns no tā nenotiks.

      Ieklausies sevī.

      (Lūdzu nesākt šo te izmantot kā rosinājumu sadarīt nez ko un sākt savu rīcību attaisnot ar teikumu: organisms prasa. Visam savas robežas.)

      16/04/2010 at 20:21
  • ilzesh saka:

    :) oj,kā saprotu ! lai cik muļķīgi ,bet katru gadu noteikti saņemu dāvanā kasti ar 2l kolām,ilgam laikam gan nepietiek ,grēkoju un krājumus papildinu regulāri:D

    16/04/2010 at 21:00

Leave a Reply