Kni.detektīvs

Patiesībā – Inga detektīvs. Atceros, pamatskolā mūsu klases plauktā bija šī grāmata. Neatceros, kam tā piederēja un ko tā plauktā meklēja, bet tā tur bija.

Citādi.. nenobrīnīties.
Man tomēr vajadzēja kļūt par spiedzi, vai vismaz izmeklētāju, bet varbūt tad man tik ļoti nepadotos atrast to, ko meklēju vai arī atrast to, ko konkrētajā brīdī gribu atrast. Vai nav tā, ka darot lietas un paklausot kaut kādai sestajai sajūtai, mums tās sanāk labāk? Vai mēs šo sajūtu sagraujam, kad sākam to darīt kā obligātu, kā pienākumu, kā to, kas mums būtu jādara teju vai katru dienu?
Nepazaudēt vieglumu.

Tiem, kas miegu nopelnījuši – ar labunakti. Tiem, kas ne (tā esmu es), atpakaļ pie darba.