Caurstarots

Ja todien mēs būtu bijušas kaķenes, tad noteikti būtu plēsušās tā, ka spalvas iet pa gaisu. Viņa vienmēr man runājusi pretim un dažu brīdi licies, ka varbūt par spīti, taču, jo vairāk saņēmu no viņas citādāku viedokli, jo vairāk man viņa patika.
Iespējams, kādu dienu mēs plēsīsimies atkal, bet šoreiz nebūs tā reize, jo domās par vasaru, par vieglumu, par niedru šalkoņu, jūras smiltīm, baltiem viļņiem, kas triecas pret krastu un pēc ogām smaržojošu gaisu, es darināju viņai ziloni. Lai arī tas pēc formas izskatās gluži kā citi, tā patieso atšķirību var pamanīt tad, kad tas celts pret gaismu. Saules stari padara to caurspīdīgu un gluži kā tādu medūzu, kas plivinās jūras dzidrajos ūdeņos.
Caurstrāvota vasara un ziedu trauslums, Gichu, Tev!
Foto tāds uz ātru roku, tāpēc mazliet piedodiet, labāk noskaņu notveriet!

Published by

Kni

Love yourself more

9 thoughts on “Caurstarots”

  1. Kāds pārsteidzošs prieks! Paldies, paldies, paldies! Mans Zilonēns! ja būtu vakar vakarā ieraudzījusi, visu nakti nebūtu gulējusi…
    nu,… patiesībā trūkst vārdu, vienīgais, kas ienāca prātā – a, es viņam patikšu?

  2. Es tik skatos uz smaidu, smaidu un atkal skatos uz zilonēnu un stāstu palaidu gar ausi… tagad lasu.. un atkal smaidu, kaut katrs strīds varētu beigties tik īpaši – ar smaidošu un starojošu zilonēnu pie krūts!!!

Leave a Reply

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.