Rudeni pavisam oficiāli varētu pasludināt par kino laiku, kad palīst zem segas, iekārtoties ērtāk un siltāk, un kopā ar sabiedroto noskatīties pāris labu, ja ne pat lielisku filmu.
Joprojām atkal un atkal ieskatos tajā rakstā, kurā tieši jūs sniedzāt savus kino ieteikumus, lai neziņas brīdī izmakšķērētu ko patiešām vērtīgu un gardu. Esmu mazliet kino tumsoņa. Neesmu redzējusi lielu daļu tā saucamo “ir jāredz” filmu, taču par to īsti nekautrējos. Mazliet nolaižu acis un uztveru to kā lielisku iespēju atklāt ko jaunu, jo fakts, ka neesmu redzējusi, vēl taču nenozīmē, ka neredzēšu.
1. Eternal Sunshine of the Spotless Mind (Gaišo atmiņu mūžīgais starojums)
Filmu jau labu laiku atpakaļ ieteica man Tincii brīdī, kad paziņoju, ka labprāt pieteiktos atmiņu tīrīšanai un labprāt padarītu dažus savas dzīves posmus par nebijušiem. Tieši tā, paņemt dzēšgumiju un izdzēst tā, it kā visa saglabātā informācīja būtu pierakstīta ar zīmuli.
Man nepatīk atstāstīt sižetus, tāpēc šis ir aizlienēts no kultura.delfi.lv.
Klementīnes (Keita Vinsleta) un Džoela (Džims Kerijs) vētrainās attiecības ilgst jau vairākus gadus. Kādu dienu Klementīni TV raidījumā piesaista kādas firmas reklāma, kas piedāvā izdzēst atmiņas. “Lacuna Inc.” vēstī: “Kādēļ atcerēties postošas mīlas attiecības?” Klementīne nolemj izmēģināt šīs firmas pakalpojumu un izdzēst Džoelu no savas atmiņas. To uzzinājis, Džoels izmisumā arī nolemj izdzēst no savas atmiņas Klementīni un uzmeklē šīs ierīces izgudrotāju doktoru Merzviaku (Toms Vilkinsons). Taču, kad Džoela atmiņas viena pēc otras sāk izgaist, viņš no jauna sāk izjust agrāko mīlas kvēli un saprot, ka nevēlas draudzeni izmest no galvas. Prāta dziļumos Džoels mēģina bēgt no dzēšanas procedūras. Kad doktors Merzviaks ar savu komandu (Kirstena Dansta, Marks Rufalo, Elija Vuds) vajā Džoelu viņa atmiņu labirintos, viņš cenšas ievilināt Klementīni tādos atmiņu fragmentos, kur tā nemaz nekad nav bijusi, tā izmainot lietu kārtību savās atmiņās..
2. The Boy In the Striped Pajamas (Puika svītrainā pidžamā)
Īsti nevaru paskaidrot kāpēc, taču mani interesē filmas par ebrejiem. Iespējams tāpēc, ka mans uzvārds tāds, iespējams, ka nezinu kāpēc tas viss tā, bet atceros, ar kādu interesi lasīju Annas Frankas dienasgrāmatu, ar kādu interesi skatījos Roberto Benīni filmu “Dzīve ir skaista” (mana viena no visu laiku mīļākajām filmām). Iespējams, tā ir līdzjušanas sāpe un cerība, ka viss tomēr beigies citādāk.
Filma par puiku pidžamā ir stāsts par II Pasaules karu, kad astoņgadīgā Bruno tēvs (nacistu komandants) ar visu ģimeni no Berlīnes tiek pārcelts uz dzīvi kādā mājā, kas atrodas blakus ebreju darba nometnei. Mazais Bruno, zinātkārs būdams un garlaicības mākts, dodas ārpus rotaļu žoga robežām un nonāk pie kāda cita žoga, kur otrā pusē, slēpdamies no visiem, sēž arī astoņgadīgais Šmuels. Mazs, nobijies, novārdzis ebreju zēns. Tas ir sākums aizliegtai un patiesai draudzībai. Stāsts par cilvēku nežēlastību un cietsirdību. Stāsts, kas liks sirdij sarauties un pār vaigiem birdināt asaras.
3. The Good Heart (Labā sirds)
Žaks ir vecs un īgns bārmenis, kurš, nonācis slimnīcā nu jau ar piekto infarktu, tur sastop Lukasu – jaunu puisi, bezpajumtnieku, kurš slimnīcā nonācis pēc neveiksmīga pašnāvības mēģinājuma. Žaks paņem Lukasu savā paspārnē, lai izaudzinātu par bārmeni, kurš nākotnē kļūtu par viņa aizvietotāju un pārņemtu bāru, jo vecā īgņas sirds ir vārga. Lukas, atšķirībā no Žaka, ir devīgs, nesavtīgs un ārkārtīgi gaišs tēls. Naivs un no sirds draudzīgs. Filmas dialogi ir asprātīgi un trāpīgi, turklāt pamanījos pat dažu labu padomu paņemt arī sev: “Nekad nedraudzējies ar klientiem. Komunicē, bet nedraudzējies, jo citādi kādu dienu būs jāsaņem nazis mugurā.” (citāts aptuvens). Jā, un arī, lai skatītos šo filmu, jutīgākām dvēselēm jātur kabatas lakatiņš pa rokai.
Bet nu, visu rudens filmu pērļu pērle.
4. Rain Man (Lietus vīrs)
Čārlijs ir jauns vīrietis, kurš jau agri kļuvis patstāvīgs, zina, kā pelnīt naudu un manipulēt ar cilvēkiem. Kādu dienu viņš uzzina, ka miris viņa tēvs, kurš pirms daudziem gadiem viņu izmetis no mājas. Tēvs mantojumā viņam atstājis antīku automašīnu, taču trīs miljonus dolāru novēlējis kādām citam.. kā vēlāk izrādās, Čārlija brālim, par kuru viņš neko nav zinājis. Čārlija brālim Raimondam ir autisms, taču viņam piemīt ģeniālas matemātiskās spējas. Lai arī, pašam nezinot, Raimonds kļuvis stāvus bagāts, viņš neizprot naudas nozīmi un vispār nezina, kas tā tāda ir.
Šis ir ģeniāls stāsts un ģeniāls aktieru tēlojums. Ģ-E-N-I-Ā-L-S! Stāsts par to, kā mirušais tēvs iespējams paredzējis to, cik ļoti aizvainojums par naudas novēlēšanu brālim, spēs izmainīt uz sevi tik ļoti vērsto un kopš pusaudža gadiem aizvainoto Čārliju. Tā nu es tur sēdēju, skatījos, nervozēju un turēju rokas dūrītēs, jūtot līdzi Raimondam un domās iepļaukājot Čārliju par katru viņa neciešamo izturēšanos. Man iekšā ļoti sāp, ja tiem, kas sevi nespēj aizsargāt, dara pāri. Pat ja tas tikai notiek filmā. Tik un tā sāp.
Patīkamu skatīšanos!
Nevar būt, Tincii ir izdevies ieteikt filmu? Turklāt Kni to iesaka tālāk?! juhuuu! Paldies par pārējiem 3 ieteikumiem. Es tagad kompītī esmu sataisījusi sarakstu ar must see filmām. cik labi, ka būs, ar ko papildināt.
P.s. nu tad no manas puses iesaku jaunāko Jane Eyre ekranizāciju, kad gribas kaut ko tīru un skaistu, ar vecas grāmatas un putekļu smaržu. Ja vien perfekti nepārvaldāt inglišu mēli, tad iesaku skatīties filmu, dublētu kādā zināmā valodā vai vismaz ar subtitriem. Briti ar savu izrunu ir nepārspējami un vecā, mežģīnēs sapītā valodas lietošana arī. The solitude suits perfectly to me – ir visvieglākā no šīs filmas frāzēm :)
Ir, ir, Tincij! Filma bija patiešām laba, turklāt vēlreiz gribu Tev pateikt paldies par to, ka toreiz atnāci pie manis ar to zaļo kasti un liki sakārtot atmiņas iekšā. Zaļā kaste izrādījusies zāļu kaste, bet laiks – dzēšgumija.
Citādi vēl gribēju piebilst kādu teikumu par to, kāpēc būtu vērts noskatīties filmu par puiku pidžamā.
Filmas beigās ir kāds negaidīts un liktenīgs pavērsiens, kas Bruno tēva dzīvi apgriezīs ne tikai otrādi, bet pat izpostīs. Mazajam Bruno ir sapnis kļūt par izmeklētāju, bet Šmuelam pazūd tētis. Bruno piesakās palīdzēt viņu atrast (lai gan filmas skatītājam ir skaidrs, ka neko puikas neatradīs, viss sen jau gaisā izkūpējis). Šmuels sagādā Bruno “pidžamu”, savukārt Bruno izrok bedri un nokļūst otrpus žogam… bet te viss it kā beidzas, lai gan patiesībā filma sākas, triecot tieši pa asaru dziedzeriem.
“Nekad nedraudzējies ar klientiem. Komunicē, bet nedraudzējies, jo citādi kādu dienu būs jāsaņem nazis mugurā.” (citāts aptuvens). <- Iedomājies, tad Tev iespējams vajadzētu nerunāt ar tiem cilvēkiem, kuri jau ir saņēmuši no Tevis ziloņbērnu! :/
Runāt nenozīmē draudzēties. Tu jauc divas dažādas lietas.
Arī! :) Bet Tavi draugi taču arī ir saņēmuši zilonīšus! :)
Lūk, lai ienāk te kāds draugs un pastāsta, cik viņiem ziloņu ir un cik ilgi viņi gaidījuši, vai joprojām kaut ko gaida. Ļoti daudziem no tuvākajiem draugiem nav neviena ziloņa un nekā, ko es būtu taisījusi. Rudu ir vienīgā, kurai no draugiem ir salīdzinoši daudz, bet viņa tā īsti neko nav prasījusi. Saņēmusi vienkārši tāpat.
Varbūt riebīgi izklausīsies, bet man ir daudzi iemesli draugus neņemt šajā ziņā par pilnu =)
Bet vispār princips ir pavisam vienkāršs un sen zināmais – gribi tik vaļā no sava labākā klienta, padari viņu par savu draugu. Gribi tikt vaļā no drauga, aizdod viņam naudu. Daudz naudas. Gribi sabojāt attiecības ar draugiem, sāc ar viņiem dzīvot kopā. Un tā tālāk un tā joprojām.
O jāā, tam es varu piekrist!
Un vēl, Tava ienaidnieka ienaidnieks, ir Tavs draugs. Lai gan ar ienaidnieku arī var sadraudzēties, ja viņam grūtā brīdī palīdzi! :)
Dzīve ir savāda lieta un ir tik daudzas tās nianses, kuras vienkārši notiek un mēs ar to nevaram neko izdarīt…