Nē nu, cirks ar mani. Tad es nevaru, tad es negribu un galu galā sabrauc tās rakstītās kamanas mazliet par vēlu. Jau visas nedēļas garumā katru vakaru aizeju gulēt pēc principa: vakardien atkal aizgāju gulēt šodien. Te piparkūkas jācep, te draugi jāpabaro, kas ir patiesi jauks brīdis, te draugiem brīnumsvecīšu salūts par godu maģistra darba priekšaizstāvēšanai jārīko.. Un vakars tik iestiepjas un iestiepjas naktī, liekot kārtējo reizi pabrīnīties, kā tas nākas, ka par šo burvīgo ideju iedomājos tikai tagad.
Divu krāsu plastika, pāris irbulīšu un viena šujamā adata. Visu šo rīku pielietošanas rezultātā citādi eglīšu rotājumi. Tāds mazliet cirks un mazliet akrobāti, kur lācis jāj ziloņa mugurā, žonglēdams ar mandalām.
Lai koši un mīļi svētki!
Liekas,ka pat smaržo pēc piparkūkām!Burvīgi rotājumi!
Es ar nodomaaju, ka taas Tev piparkuukas, bet nee… Nu ljoti apeteliigi :)
Ar šiem Tu varētu pieteikt sevi kulinārijas biznesā. Un es nozagšu šo ideju kulinarijas eksperimentiem!
Droši, tik nedomāju (lai gan ko es zinu), ka mīkla tā ļausies. Mīkla tomēr ir “dzīva”.
Līga un Laura – paldies!
Burvīgi! Sajutu smaržu un garšu. :)