Kni virtuve

love yourself more

Citā kažokā es Tevi nepazīstu

Darbs ir tā vieta, kurā pavadām visvairāk laika, tāpēc tā ir vide, ar kuru ikdienā satiktie cilvēki mēdz mūs asociēt, kas ir pavisam saprotams un normāli, taču, kas notiek tad, kad šo ierasto vidi pametam, vai arī vienkārši esam ārpus tās? Tas ir mirklis un jautājums, kas man šajā nedēļā licis aizdomāties.

Jau vairākus rītus pēc kārtas, dodoties uz autobusu, satieku kādu vīrieti, kurš diezgan regulāri iegriežas mūsu birojā. Vienmēr sasveicinās, atsveicinās.. nu paši saprotiet. Taču ir kāds „bet”. Kad satieku viņu uz ielas, viņš vairs nesveicinās un iet garām tā, it kā nekad nebūtu mani dzīvē redzējis.

Tad nu es aizdomājos, ka tie cilvēki, kurus satieku šeit ikdienā, darba vidē, mani arī asociē ar darba vidi un ārpus tās viņiem šķietu nepazīstama. Tas ir apmēram tā, kā sporta zālē trīs reizes nedēļā satiktie cilvēki ģērbti citādāk nekā sporta tērpos un ārpus tās vides, man šķistu sveši, un, ja attiecīgajās telpās mēs sveicinātos un pat pārmītu pāris vārdus, iespējams, ka ārpus sporta kluba ne es viņus, ne viņi mani neatpazītu un nesveicinātos, kur nu vēl par pāris vārdu pārmīšanu.

Apspēlējot šo tēmu tālāk, nav jau nekāds noslēpums, ka ir sanācis gan ar prātiniekiem tēju kopā dzert, gan jokus plēst, gan ar kafiju un cepumiem cienāt, BET esmu gandrīz pārliecināta, ka satiekoties kaut kur ārpus biroja telpām, es nesaņemšu vis tik ierasto „čau!”, bet gan iespējams, pārdomām pilnu skatienu: „Sasodīts, ko viņa uz mani tā skatās?” Kāpēc? Jo tik ierastā tikšanās vide ir nomainīta un visi ikdienas atribūti, kas mani skauj, nav līdzi. Varbūt es kļūdos, taču, kamēr neesmu nonākusi situācijā, kas pierādītu pretējo, pieturēšos pie šī viedokļa.

Galu galā, kā rīkoties tādā situācijā, kad uz Tevi skatās tā, it kā tas otrs būtu pārliecināts, ka Tevi noteikti pazīst, tikai Tu nevari atcerēties, no kurienes jūsu pazīšanās? Pasmaidi! Nerādi cietu seju! Pat ja tas otrs, vai Tu būsi kļūdījies, smaids greizi nenošaus, bet gan iespējams uzlabos dienu.

Priekā!
Lai koša nedēļas nogale!

Foto: browndresswithwhitedots.tumblr.com

Atvilktne: Kni.stāsts
  • prieksgatavot saka:

    O, kādā lietainā dienā pretī nākošai, nepazīstamai sievietei tieši tā arī veltiju vieglu smaidu kā atbildi uz viņas ciešo skatienu. Bet tā vietā, lai turpinātu savu ceļu, šī sieviete uzsāka ar mani sarunu. Turklāt tika vaicāti ļoti personīgi jautājumi, uz kuriem gan svešiniekam atbildes nesniegtu. Atvainojos un norādīju, ka tomēr neesam pazīstamas un devos citā virzienā.

    08/10/2011 at 13:37

Leave a Reply