Cukurs.
Kad pirms vairākiem gadiem mūsu ģimenē nopietnu veselības iemeslu dēļ tika ierobežots cukura un baltmaizes izstrādājumu patēriņa daudzums, pavisam automātiski arī es pārstāju saldināt tēju un gandrīz nemaz neēdu baltmaizi. Solidaritāte, saprotiet. Vienīgi tētim salduma nebija gana un viņš kļuva par vienīgo cukura un baltmaizes patērētāju. Visa šī pasākuma rezultātā joprojām vairos bojāt tējas garšu ar cukuru un atsakos no medus, jo man patiešām patīk gan zaļās tējas vieglais rūgtums, gan pirparmētru spirgtums, gan ābolmētras skābenums. Ak, un arī kafiju dzeru melnu. Bez cukura.
Krējums.
Ziemeļpola lutināšanas programma iet uz urrā un vakardien ēdu vienu no mammas gardajām zupām, tiesa gan jau no aizvakardienas, bet tieši vairākas dienas pastāvējusi zupa ir vislabākā. Kārtīgi uzsildīju uz plīts un jau devos pasēdēt pie kamīna, kad mamma piedāvājās klāt pielikt krējumu. Nē, nē… tas ir tieši tāpat kā ar to cukuru. Man kārojas zupas garšas, nevis zupas un krējuma garšas. Aizejot dažu reizi pusdienās uz ēdnīcu, zupas šķīvja viducī jau rotās krietna pika krējuma, bet es negribu! Man garšo visu zupu neveselīgākā zupa soļanka tieši tāda, kāda tā ir! Bez krējuma un bez visādām citādām piešpricēm. Labāk būtu uzsildījuši to, lai ir krietni karsta, nevis dzesējuši ar krējumu. Ja man kārosies izgaršot piena produktu kādā no zupām, uzvārīs piena klimpu zupu un miers.
Maizīte.
Kad triks ar krējumu neizdevās, man tika piedāvāta maize. Nu nē, paldies. Es kāroju tikai zupu un tas vairs nav apspriežams, taču par maizi gribēju teikt pavisam ko citu. Krējumu, ko nepieliku zupai un maizi, no kuras atteicos, varētu savienot un piedāvāt Riga Fashion Week modelēm. Tas kārnums un krūšu neesamība nav izturama. Tā vien liekas, ka no visām vīlēm kliedz: pabarojiet mani, pabarojiet mani… kas zina, varbūt man tikai liekas, bet citādi maize ar krējumu taču ir viens varens našķis, ne?
Par dziesmu paldies Paulai =) glabāju jau vairākas dienas. Apbrīnojama ziloņa pastaiga.
:) Tu izrādās cīnies tāpat kā es pie sencīšiem.. :)
Dažreiz un tikai tur es arī ēdu gan sviestu, gan desu, gan vēl visādus brīnumus, ko par manam uzturam vajadzīgiem neuzskatu.. :) Bet nu jā – krējums zupā, manuprāt, ir noziegums pret zupu.. Un maizes ēšana visam klāt – saglabājusies kopš pēckara gadiem..
Paaudžu konflikts laikam.. nelabojams pasākums, pietam.. :)
Cīņa gan tā nav, jo te visu ātri publikums saprot. Pie omes parasti ir vairāk nesapratnes, jo tā taču jābūt: gan krējumam zupā, gan maizei klāt. No sērijas – citādi nevar zināt, ka tā ir zupa.
Atceros, kad savulaik viens pretīgs padzēriens man likās tēja ar pienu, jo piens man kā tāds .. khm.. nevisai.. vismaz vienu pašu bez nekā .. ni ni. Lūk, bet pēc Indijas tēja ar pienu liekas varena lieta. Ar laiku tās sajūtas mainās un pēc šī atvaļinājuma es arī šokolādi vairs nesmādēju. Tādu sulīgu šokō kūku ieraugot siekalnieks mutē saskrien. Tā nu ir.
Es kādreiz uzskatīju, ka ir pilnīgi normāli kakao dzert bez piena. Tomēr, kad uzzināju, pienīgais variants iegaršojās labāk.
Kad Tu vispār taisies uz galveno pilsētu? Nākamnedēļ?
Vai tad nav tā, ka kakao viena no pagatavošanas sastāvdaļām ir piens? Man tas likās kaut kā komplektā.
Par to braukšanu – svētdien. No pirmdienas esmu atpakaļ parastajā ikdienā un labprāt beidzot ietu ciemos i kaķi skatīt, gan kino fondu uzpildīt =)
Starpcitu.. :D
Sailgojos :D :D :D
Nu ja, mucā augusi, pa spundi barota :D Laikam man tas uzskats bija iesakņojies tāpēc, ka mums bērnībā no Amerikas tante sūtīja kakao, kuru vajadzēja vien atjaukt ar ūdeni. To, ka piens ir iekšā defaultā, es, protams, neiedomājos.
Neatceros, vai Tev jau teicu, bet reku Gosipeni var pa tiešo noskatīties, tiklīdz ielikta jauna sērija: http://www.gossipgirlonline.org/season-4/ Jā, ciemiem gatavojies gan. Mēs ar Janci šodien vedam mājās dīvānu, varēšu beidzot normāli viesus uzņemt.
Piekrītu, cukuram nē un krēmumam zupā vēl lielāks nē :) Brrrr. Un gatavojies tagad uz lielo ciemos nākšanas maratonu, tauta pēc tevis ir sailgojusies, gan divkājainie, gan pūkaini palaidņi ar četrām kājām :)
You’re the first, my dear, you’re the first!
Citādi sveicieni grilkaķei Kirī =)
He, ar mani tas pats. Ar krējumu (un jo īpaši pie zupas) un cukuru man sen jau vairs kā nav pa ceļam. Maize gan – īsta, dabīga rupjmaize man garšo. Un tad tai uzsmērēt plānu kārtiņu medus (vislabāk griķu) un klāt piparmētru tēju – bērnības garša. :)
Man gan cukura kārojas:) un ar katru tēju citādi, melno tēju saldu + citrona šķēlīte, zāļu tējām pielaizu medu klāt, roibus tēja bez cukura, zaļā tēja bez cukura, karkādes tējas ar mazliet cukura, kafija ar cukuru un pienu + kanēlis, ja pieejams. Un visu to es nebūt neuzskatu par garšas bojāšanu, bet gan gluži otrādi Izcelšanu.
Šo lasot atcerējos un pasmaidīju, ka vienīgi mammas mājā ēdu baltmaizi un ar baudu pietam:) pašas mājās tā nu nemaz nekārojas.
Vienīgā zupa, kuru man tīk ēst ar krējumu ir skābeņu zupa! :) Lai gan neesmu jau gadu ēdusi… Un vēl kādu laiku nesanāks… :(