Par dāvanām jau reiz esmu izteikusies, taču šoreiz sakarā ar to, ka nobildētais zilonis tiks dāvināts, ar tā saņēmēju aizkadrā sanāca saruna.
Dāvanu saņēmējus varētu iedalīt 3 grupās:
Pirmā – Ko lai viņiem dāvina? Viss taču ir.
Pie šīs grupas parasti pieder cilvēki, kas daudz ceļojuši, daudz redzējuši un paši ir tik nodrošināti, ka teju var iegādāties visu. Galu galā vienmēr tiek uzdots tikai viens jautājums – ko uzdāvināt tādu, kā šim cilvēkam vēl nav? Dāvinātam zirgam zobos neskatās, jo, ja netrāpa ar “zirgu” desmitniekā, visticamākais nemaz uz zirgu nepaskatīsies, jo zirgs nemaz nav galvenais.
Otrā – līdzīga pirmajai, taču lai šīs grupas pārstāvju sejās par dāvināto ieraudzītu patiesu pārsteiguma izteiksmi, nāksies krietni vien papūlēties. Problēma ir tikai tajā faktā, ka šīs grupas pārstāvju fantāzija un izdoma kā tāda parasti ņem tik augstus apmērus, ka viņu apdāvināšanai jāpieiet pavisam vienkārši, vai arī jāpārspēj pašam sevi. Šīs grupas pārstāvji zirgam zobos skatās un kā vēl, kaut vai profesionālā kretīnisma dēļ.
Trešā – ņem par labu visu, kā arī par dāvināmu lielākoties atzīst visu. Lielākoties tieši to, kas patīk pašam un nevis Sašam, kurš jāapdāvina. No ārzemju ceļojumiem vienmēr atvedīs nevajadzīgus niekus, kurus saņēmējam aiz cieņas būs kauns izmest pat tad, ja tas uzkrās visus iedzīves putekļus.
Mana apdāvināmā drīzāk pieder pie otrās grupas un es par to nemaz neļaunojos, jo pati esmu no tās kompānijas. Viņai piemīt īpašība skaidri apzināties, ko vēlas saņemt un kā tam vajadzētu izskatīties. Vienmēr mazliet tomēr baidos, vai būšu trāpījusi, jo viņa mierīgi varētu pateikt, ka to ziloni varu spraust pati :D un par atklātību – visu cieņu. Kā izrādījās mūsu sarunā, Viņai pašai ir bail, ka varētu kaut kas no dāvināmā nepatikt, jo cilvēks taču no sirds… un ziniet, es viņu saprotu, jo bailes mēdz patiesi apstiprināties.
Šim zilonim veicās, jo mirklī, kad to uztaisīju, skaidri zināju, ka tas būs manai mīļajai čirkai, lai gan tas nav ne tuvu tā, kā viņa būtu to iztēlojusies, lai gan tam nav ziedu motīva, ko viņa tik ļoti kāro. Tam ir rudens šarms un iedomāta rudens smarža. Un Viņai patīk =)
ir, ir jūtama tā smarža!!! Un zilonim austiņa burvīga sanākusi!
Akdies! Teikšu godīgi, tavi darinājumi man patīk visi kā viens, taču, tā kā neatbilst manis iecienītajam rotu stilam, vienmēr esmu priecājusies par tiem, klusējot un nekārojot, bet šie…šie ir tik valdzinoši, ka jau labu brīdi skatos ieplestām acīm un spēju tik noelsties…kur ir gals rindai pēc taviem brīnumiem?
Paldies! Tieši šovakar sanāca saruna par rindu un to es atjaunošu pēc atvaļinājuma, citādi epastu Tu zini, vēlmi vari jau izteikt un es pat būtu gatava ko iemainīt pret paciņu Tevis cepto cepumu =)
man liekas, ka es viņam pat vārdu mēģināšu izdomāt.
man tikai viņš vēl ir jāaptausta pirms tam. :))
Pacieties, mīļā sirds! Vēl drusku un varēsi taustīt un pat pie pidžamas spraust, bet atceries :D :D dāvinātam zilonim snuķī neskatās :D :D
labi, tad skatīšos ausīs :D :D
tā lapiņauss – mmm!