Kni virtuve

love yourself more

Disciplīna

Ja šeit būtu kāda laboratorija, tad pavisam noteikti jau trešo dienu es būtu izmēģinājumu trusis un laboratorijas vadītāja vienā personā, kā arī laborants, kurš datē rezultātus. Pētniecības objekti trīs: motivācija, gribasspēks un disciplīna.

Pirms kāda laika ar aizrautību izlasīju Martas rakstu elektroniskajā žurnālā Lilla. “Stiprākie cilvēki pasaule”, kā to apzīmē Marta, ir cilvēki, kas spēj ievērot disciplīnu. Cenšoties uzdot svarīgākos jautājumus, kāpēc vieni var saņemties regulāri apmeklēt sporta zāli, atcerēties iedzert vitamīnus, izpildīt visus zobārsta ieteikumus un galu galā kļūt par Vestardu Šimku, bet citi ne. Tad, lūk, es sāku meklēt atbildes un man tās pavisam noteikti ir.

Sākšu ar pašu svarīgāko – disciplīna ir motivācijas un gribasspēka bērns. Gadījuma sakars, attiecību sekas, mīlas auglis, sauciet, kā vēlaties, bet tieši ar to viss sākas.

Motivācija satiek gribasspēku.
PIEMĒRS: Laikā, kad sāku darināt ziloņus, man bija ļoti svarīga un pamatota motivācija, proti, vēlējos prast kaut ko tādu, ko citi man tuvie cilvēki nepratīs. Sak, viss bieži vien attiecībās tiek rezumēts ar vārdu “mūsu”, bet man tik ļoti gribējās kaut ko savu, turklāt tādu, kurā pavisam noteikti otram nebūtu gandrīz nekādas sajēgas un tajā nevarētu iejaukties. Punkts! Pašrealizācija. Realizēt sevi viduvējā līmenī? Nē, paldies. Motivācija satiek gribasspēku, un, lai nemitīgi attīstītos, viņiem rodas disciplīna.

Viss, ko kolektīvi radījuši šie trīs, jums ir iespēja regulāri skatīt šeit, taču tas nenozīmē, ka nekad neesmu kļuvusi vāja, ka mana disciplīna nav ieģipsējusi sev kājas un meklējusi jēgu, kāpēc to visu daru.

Blakusapstākļi.
Kad jau trešo dienu esmu sevi ietrenējusi pamosties tad, kad ir nozvanījis modinātājs, izdarīt no rītiem vairāk, neatlikt sīkdarbiņus uz “kaut kad, kad sanāks”, kas, kā zināms, ir līdzvērtīgs vārdiem “apmēram nekad”, vēroju sevi, kā tad tas viss izdodas. Pavisam vienkārši. Es cenšos radīt apstākļus.

Ja parasti aizmirstu iedzert tās zivju eļļas kapsulas, kas manā gadījumā ir advancētākas un diemžēl nepieciešamas regulāri, jau vakarā attiecīgo skaitu ielieku mazā krūzītē, kuru savukārt nolieku virtuvē uz galda tieši blakus ūdens glāzei, lai no rīta, kad gribēšu padzerties, pie reizes paķertu klāt arī vitamīnus.

Ja zinu, ka grūti izlīst no gultas tajā brīdī, kad nozvanījis modinātājs, tiklīdz tas ir noticis, ieslēdzu gaismu. Pēc divām dienām tas viss notiek jau vieglāk, tiek novērtēta tā pusstunda un aiztaupīts “ak dies, ak dies, es kavēju” brīdis.

Ja vienmēr ir grūti pieķerties tiem sīkdarbiem, tad iesaku praktizēt mantru “TAGAD!”. Katru reizi, kad man ko tādu atnes un roka jau stiepjas nomest malā, lai gan zinu, ka tas neaizņems milzum daudz laika, galvā noskan maģiskais TAGAD un es patiešām ķēros pie darba. Šobrīd nav neviena atliktā sīkdarba.

Ja ir sākusi sāpēt mugura, tad skaidri zinu, ka nāksies tomēr piepūlēties, lai tās sāpes pārietu. Tad ir divas klasiskās izvēles: a) aiziet pie masiera vai b) beidzot sākt vingrot, aiztaupot tās ilgtermiņā.

Ja joprojām pēc kaut kā, kam nevari saņemties, dzīvo it kā normāli ar apziņu, ka kaut ko vajadzētu darīt, bet neko nedari, tas tikai nozīmē, ka attiecīgie apstākļi tev vienkārši ir par ērtu. Jā, tie nav ideāli un varētu būt labāk, taču tas vēl nerada nekādu diskomfortu. Tādas grandiozas nepieciešamības kaut ko mainīt nemaz nav, bet, vai ir vērts gaidīt to brīdi, kad šis apstāklis sados pa pakaļu?

Kā iespējama disciplīna? Kāpēc Šimkus ir Šimkus un Pauls ir Pauls?
Jo tas, ko viņi dara, viņiem ir svarīgi. Tā disciplīna ir tikai attiecīgā līmeņa un gandarījuma noturēšanas un paaugstināšanas instruments. Tā arī man, pat ja nepieciešama disciplīna, lai atkal un atkal radītu jaunu ziloni, tas miers un tā bauda, ko gūstu no galarezultāta, disciplīnu ļauj uztvert viegli, kā parastu priekšnoteikumu. Visam ir sava cena. Viss atkarīgs, cik esi gatavs maksāt. Mēs maksājam ar motivāciju, gribasspēku un disciplīnu.

  • Antuanete saka:

    Lieliskas pārdomas, tieši laikā un vietā. Es cenšos saņemties un disciplinēties, piemēram, man mājās ir saraksts ar visādiem sīkdarbiņiem, un esmu apņēmusies katru dienu paveikt vismaz vienu, nevis atstāt uz “vēlāk”.

    23/10/2013 at 22:29
  • chupatinja saka:

    Paldies, tik ļoti svarīgas domas pateiktas skaļi. Es arī pamazām sevi audzinu un čubinos uz priekšu :)

    24/10/2013 at 00:25
  • MoDo (@modo_lv) saka:

    Ar sīkdarbiem var būt arī otrādi — to neatlikšana traucē ķerties klāt lielākiem (vai nepatīkamākiem) darbiem. Es joprojām mācos, kā nepārtraukt un neatlikt lielos darbus, lai mestos uzreiz tikt galā ar sīkajiem, “jo tas taču aizņems tikai mazliet laika”. Katram sava disciplīna. :)

    24/10/2013 at 10:44
    • Kni saka:

      Redz, saprotu Tevi, bet manā gadījumā tie sīkdarbi notiek paralēli lieldarbiem, jo citu darbs periodiski ir atkarīgs no manējā. Mans sīkdarbs ir viņu lieldarba sastāvdaļa, bet citādi, jā, Tev arī taisnība. Katram sava disciplīna, galvenais, ka darbojas.

      24/10/2013 at 18:04
  • daringcologne saka:

    Ehh… Kā naglai uz galvas. Un naglasgalva šoreiz esmu es. Jo šobrīd arī gribu saņemties, bet nevaru. Un nevaru tieši tāpēc, ka ir ērti tā, kā ir, lai gan paralēli apzinos, ka, saņemoties un mainot tikai pāris ieradumus, daudz kas atrisinātos un uzlabotos. Un es līdz galam nevaru saprast – kāpēc iesākt un nemest mieru ir tik grūti?

    25/10/2013 at 00:38

Leave a Reply