Kni virtuve

love yourself more

Dīvaina sajūta

Kaut kā tā mazlietiņ dīvaini šodien.. tā ap vieniem ejot garām restorāniem, kajefnīcām, smaidīju – cilvēki čalo, pusdieno un vispār, ko es ap šo laiku meklēju centrā, ja patiesībā ir pati darba dienas duna?

Sajutos kā skolas vai vismaz studiju laikos, kad kāda lekcija palaista pa vējam. Apziņa, ka biedri klausās par mākslu, bet es tikmēr špacierēju pa centru, ēdu ko gardu un priecājos par to, kā saules spīd ar troksni un no kokiem zelta krāsa līst… un ir tik patīkami, pārsteigt kādu ar zvanu un teikumu: klau, Tu jau biji pusdienās?

Neskatoties uz to, ka modos ar pirmajiem gaļiem, lai vēl aizskrietu līdz darbam paveikt piektdien nepaspēto (mana vaina.. mana vaina), MAN ŠODIEN IR SĀCIES ATVAĻINĀJUMS! =) Viss ir legāli, tikai tā dīvainā sajūta, ka tobrīd būtu jāatrodas kaut kur citur. Tik ilgi neesmu bijusi atvaļinājumā, ka nemaz vairs neprotu darba dienā gulēt ilgāk par pusseptiņiem, liekas, ka kaut kur jāskrien un jāsteidzas. Man būs 3 nedēļas, lai iemācītos nesteigties :D un no trešdienas, ak, piedodiet, tējotāji, iespējams lasāmviela mazlietiņ kavēsies, bet es centīšos atrast kādu mirkli, lai sūtītu jums siltus sveicienus un mazliet pastāstītu, kas manā pusē jauns!

Iekš foto padarītais nedēļas nogalē mācību laikā. Manis darinātās pērles, kuras bija kā paraugdemonstrējums manai skolniecei Silvai.

Dziesma no The National “Conversation 16″
Lai silti!

Atvilktne: Sloņ un darbi
  • gerrda saka:

    tagad Tu kārdini ne tikai ar rotas lietām, bet arī ar privātstundām.
    mm, man liekas, tas ir prieks un laime būt Tavam skolniekam.

    18/10/2010 at 21:59
    • Kni saka:

      Nu gan saglaudīji, bet citādi Agneses atsauksmi var lasīt viņas blogā, Silva jau iepērk plastiku, bet Ilze un Inga vēl nāks. Jāizdomā kaut kas mazlietiņ citādāk, lai katrai sava pieeja, bet citādi mums te nodarbībās jauki =)

      Jā, vispār jau es gribēju pateikt – paldies!
      P.S. Visi, kas mazlietiņ satraucās par ziloņiem un to tapšanu, nesatraucieties, tiklīdz būšu atpakaļ, uzreiz ķeršos klāt. Par konkursu uzvarētājiem neesmu aizmirsusi. Viss pierakstīts!

      18/10/2010 at 22:04
  • Tincii saka:

    Lai Tev jauks ceļojums un lai trīs nedēļas ir pietiekoši, lai ne tikai iemācītos neskriet, bet aizmirstu par to!

    P.s. Brīnišķīgas bumbas. Es sev tādas gribētu. Tās šobrīd ir manas krāsas un mans vēl kaut kas.

    18/10/2010 at 22:32
    • Kni saka:

      Paldies, Tincii!
      Galvenais, lai teroristi nenāk :D Man noteikti gribēsies vēl te rakstīt :D
      Mammu, piedod, zinu, stulbs joks.

      18/10/2010 at 22:35
  • Silva saka:

    Ir prieks un gods būt Tavai skolniecei! + Jūtos pagodināta, ka mans vārds ir ticis šajā stāstā. :]
    Veiksmi visās dzīves jomās! :))

    18/10/2010 at 23:17
  • Mēnessmeitēns saka:

    :) Man bija savāda sajūta sākt darbu, kad vairāk kā gadu nestrādāju! :) Tagad pus gadu stra’dāju un uz Ziemssvētkiem mums ir obligātais atvaļinājums! Un es nezinu ko darīt tajā… :( Tad nu būs līdzīgas sajūtas, kā Tev! :)
    Bumbulīši krelēs skaisti! ļoti skaisti! :)

    19/10/2010 at 00:06
    • Kni saka:

      Cept pīrāgus un pārēsties rosolu :D :D :D
      Nē, šito labāk ne. Kā noprotu, Tu neesi LV, tad vienīgais ieteikums ir vai nu braukt, kur siltāks, vai braukt šurp in baudīt ziemu =)

      19/10/2010 at 00:11

Leave a Reply