Esmu no tiem cilvēkiem, kas žurnālus pērk, bet bieži vien nelasa, vai arī izlasa tikai pāris rakstus, kas patiešām interesējuši. Februāra žurnālu Deko lasu gardu muti gan mājās pie tējas, gan autobusā pirms brokastīm. Lasu un labāko atstāstu. Visvairāk mani šobrīd uzrunājusi Agneses Rudzītes intervija, kas ir pietiekami bezkaunīga un patīkami atklāta.
Esmu pārāk liela perfekcioniste – nevaru uztaisīt kaut ko, ko klients pasūtījis, bet man nepatīk. No paveiktā jāgūst bauda!
Apzināti neliku nekādus CV un tādus blabla. Man nevajag pīāru. Daudzi raksta – izpildīsim jebkuras klientu vēlmes. Bet es neizpildu citu vēlmes. Man tas ir ar klientu kopīgs radošs process. Ja cilvēks atnāk un saka, ka te viņam vajag tādu galdiņu un te – tādu plauktiņu, tad viņam neesmu vajadzīga. Pārsvarā veidoju privātus interjerus, un tur svarīgs ir privāts kontakts un fīlings. Ja to noķer, tad viss aiziet.
Lūk, lasīju, māju ar galvu un iekšēji no sajūsmas kliedzu “jā, jā, jā!”. Tieši tā arī domāju es. Kāpēc šo visu stāstu? Pirms ilgāka laika kolēģes draudzene paziņoja, ka vēlas ziloni. Labi, nu vēlas, vēlas. Joks bija tāds, ka zilonim bija jābūt melnam ar sarkanu. Jopcik! Divās visagresīvākajās krāsās, kādas manā prātā var salikt kopā.
Pirmajā reizē centos radīt zīmējumu. Lipināju, lipināju, bet viss beidzās ar to, ka plastikas kluci samīcīju kopā un triecu pret sienu, balsī paziņojot – nevaru! Ja nemaldos, toreiz tapa sērija par to, kā mētru zaļais satiek balto. Tapa viskaut kas, tikai ne melns ar sarkanu. Var jau arī Din pajautāt, kā beidzās stāsts: Kni, es gribu melnu ar oranžu. To savienojumu netaisīju tik ilgi, kamēr viņai domas jau bija mainījušās par labu sarkanajam. Lai nu kā, bet Vīpsna neatkāpās (t.i., kolēģes draudzene). Vairākas reizes runājām pa telefonu – kolēģe runāja, es blakus locījos smieklos un mēģināju sev ieskaidrot, ka visu sapratu, kas darāms.
Tātad, ja pirmajā reizē plastiku triecu pret sienu, tad otrās reizes vairs nebija. Trešajā saņēmos un pārvarēju savu nespēju. Iespējams sarkanā varēja būt vairāk un es zinu, ka Vīpsna būtu vēlējusies, lai tā ir vairāk, bet, izlasot tos augšējos divus citātus, mana atbilde ir pavisam skaidra.
Piedod, Vīpsnu! =) Zilonis ir askētisks un tā tam būs būt!
Izskatās, ka esi atdzīvojusies un sāc spraukties no zemes kā krokusi pēc ziemas miega, ko. Varbūt man sākt panākt to meiteni ar 13 un kaut ko, kut ko pavasarim un ābeļziediem? Vai dzeltenām tulpēm zilā vāzē? Vai, vai, vai…
Tos 13 es Tev varu vienā vakarā sataisīt, bet tie nebūs tādi, kā Tavs lavandis. Zini, kur ir šmuce faktā, kad Tu kļūsti par manu draugu? Tu rindā vari stāvēt ilgāk par pārējiem. Nezinu, ar ko tas skaidrojams, bet tā ir :D Derētu atjaunot sarakstu, lai labāk saprastu, kas kam par ko. Dr.lv vispār labāk nerādīties, tad būs jāiet pēc bīses.
Tad man ar steigu ir jāizdara pasūtījums! :) Citādi – jo vēlāk to izdarīšu, jo mazāk man cerību! :p
Šķiet, arī es esmu no agresīvajām – melns ar sarkanu ir viena no labākajām krāsu kombinācijām :)
Sarkano krāsu izvēlas tie, kam trūkst enerģijas. Tas kaut kā palicis prātā no krāsu mācības no akadēmijas laikiem. Vispār derētu atrast tos pierakstus. Kas to lai zina, kur tie noslēpušies.
Zināmās kombinācijās abas šīs krāsas man tīri labi ietu pie sirds, bet toreiz rokās turēju košāko no sarkanajiem un melnāko no melnajiem. Likās, ka tās abas divas kliedz. Kliedzu pretim. Te tā sarkanā maz, turklāt vēl ar toņiem.
Tas varētu būt patiesība – ka sarkano krāsu izvēlas tie, kam trūkst enerģijas. Zinu vienu tādu, kam viss ir sarkans… un zinu arī viņa dzīvesveidu.
Bingo! Tu man tikko iedevi atbildi uz vienu jautājumu, kas man nelika mieru.
Šodien vēl izlasīju, ka uz sarkano krāsu pavelkās valdonīgi ļaudis :D
nekā man netrūkst :D
skaists zilonis! :) un īstenībā sarkanā tur ir tieši tik, cik vajag! :) Bet tās ir manas domas…
Paldies!
Zilonīte Karmena…
Mans Zilonis! :)
Ir skaists & paldies! :)
Skaists darbiņš! :) Apsveicu ar ziloņu atgriešanos!!!!
ļoti niansēts dālijausis :) Cmuki
Zilonis ir brīnumskaists, un Vīpsnai ļoti atbilstošs (manuprāt :))! Ja es gribētu ziloni, tad noteikti arī līdzīgās melns-ar-tīru-spilgtu-krāsu kombinācijās.
Tiko sasmējos (ar labajiem smiekliem), sarkans + melns = Jopcik! Divās visagresīvākajās krāsās, kādas manā prātā var salikt kopā.
Bet, tad nejauši iegāju Viss par Kni un virtuvi, ko es tur redzu – Kni sarkanā keitā un melniem matiem. ;) (Neņem ļaunā, nebij domāts kā pārmetums, nejauša sakritība par krāsu salikumu.)
Zilonītis ir izdevies lielisks.
Es ļaunā neņemu, jo kleita patiesībā nav sarkana, bet gan sārtioranža (pat varētu teikt, ka pabāli oranža), kā arī mati nav melni, bet gan tumši brūni. Dina pēc manis sabildēšanas spēlējās ar fotošopu. Manā skapī nav gandrīz (rakstu gandrīz, jo varbūt kaut ko esmu palaidusi garām) neviena sarkana apģērba gabala. Es netaisnojos, tā vienkārši ir.
Šitas gan skanēs brutāli: turklāt Tev noteikti nav kalibrēts monitors :)
;) Lai nu kā tur un kas tur, bet man dikti patīk zilonēns (katru reizi kā te ienāku patējot, tā nopriecājos par Taviem darbiņiem).
zilonis ir brīnišķīgs!
Sirsniņ, čau! Tāds prieks Tevi te redzēt.
Mums nedēļas nogalē jāpaskaipo vai arī kādu vakaru. Piektdien?