Dzīve Avotu ielas rezidencē bija dzīve tumsā, ja vien negāja gaismu nolūkoties viesistabā. Dzīve Artilērijas ielas rezidencē bija dzīve tumsā un aukstumā, kur gaisma iespīdēja virtuvē konkrētā laikā, atspīdot no pretējās mājas logiem. Miera iela ir ļoti devīga gan ar siltumu, gan gaismu. Troksnis ir niecība un tā ir ikdiena, bet tik daudzi vēlas mazliet vairāk. Vairāk gaismas, jo kā gan citādi, ja lielāko daļu no gada pavadām tumsā un puskrēslā.
Ko dara rīdzinieks, kad grib gaismu? Lasa grāmatas vai arī izcērt sienā logu, precīzāk, dara pats.
Redzēt šādus skatus katrā no Rīgas ielām nav nekas neparasts. Kāds vientuļš logs kāda nama stūrī, vai arī kā vienīgā spožā acs sejā, kas šajā gadījumā ir siena, taču šādu skatu, kad katrs paņēmis tik, cik vajadzējis, redzēju pirmo reizi. Cēsu ielā cilvēki alkst gaismas. Katrs paņēmis tik, cik uzskatījis par vajadzīgu.
Lai gaismas pilna nedēļa!
Man arī skatiens parasti aizķeras pie šiem lodziņiem. Skaisti iemūžināti mirkļi.
Vienmēr iedomājos, nez cik ļoti tas ir atļauts, pat ja domu par vairāk gaismas atbalstu.