Kni virtuve

love yourself more

Domā, kā runā!

Jau iesākumam pateikšu, ka mans mērķis nav uzsākt ķīvēšanos par mūžseno valodas tēmu, tikai likt mazliet aizdomāties. Šorīt, lasot ziņas svarīgo ziņu portālā, pamanīju kādu ierakstu ORB blogā. Puisis gan to bija nodēvējis “Domā, ko runā, runā latviski!”, lai gan patiesībā vajadzētu būt “Domā, runā!”, jo ar virsrakstu tiek mainīta vēstījuma jēga. Lai kā puisis centās, spriežot pēc komentāriem, pašam dzimtā valoda mazliet tomēr klibo. Tēma jau tik ļoti zināmā un simtiem reižu pārrunātā, taču nevar noliegt, ka tieši latvieši paši piesārņo savu valodu un arī paši bremzē tās saglabāšanu un attīstību.

Tātad: mūžīgais jautājums – kāpēc cittautieši neiemācās latviešu valodu, kā rezultātā mēs pielāgojamies, lai gan viņu vidū ir ļoti daudzi, kas labprāt mācītos un runātu. Lūk, atbilde ar visu video. Mēs viņiem to neļaujam.

Arī tad, ja viņi paši cenšas un ar mums runā latviski. Mēs tik un tā spītīgi neļaujam.

Otrais jautājums: kāpēc tik ļoti piedrazojam valodu ar visādiem vārdu atdarinājumiem?
Skaistāk skan? Kolorītāk? Varbūt, taču ir situācijas, kurās tas neder un turklāt izklausās briesmīgi.
Šis par manu tēmu – situācija tirgū.

Trešais jautājums: kāpēc mēs ar savējiem šādi te māžojamies?
Esmu piedzīvojusi līdzīgu situāciju veikalā. Bieži vien Narvesenā un Drogās (jā, jā, šajās lieliskajās vietās, par kurām man ir stāstu stāsti) ar mani uzsāk sarunu vienā valodā, taču mistiskā kārtā turpina pavisam citā.

Ceturtais jautājums: vai svešvārdu lietojums mūs padara gudrākus citu acīs?
Iespējams, taču tikai tādā gadījumā, ja svešvārdi tiek lietoti saprātīgā daudzumā un pats runātājs saprot to nozīmi.

Visus pārējos jautājumus un atbildes uz tiem varat pamaklēt paši youtube.com, meklētājā rakstot “domā kā runā”.
Lai koša diena un vēlāk atļaušos izteikties arī par latviešu rakstības stilu e-pastos.

Atvilktne: Kni.stāsts
  • Rudīte :) saka:

    Zin, ko Inguc!!! Šobrīd dzīvojot Polijā, saprotu cik ļoti vajag mācīties valodas. Poļi runā TIKAI poliski, bet viņi ir daudz un viņiem citas valodas ir nepieciešamas mazāk, kā mums. Viņiem te viss ir. Bet mums, latviešiem, kas ir labi ja 2 miljoni, ir obligāti jārunā citās valodās, jo savādāk mēs pazudīsim. Un par to pielāgošanos un runāšanu krievu valodā, kas LV ir izplatīti. Man liekas, kas tas ir ļoti labs treniņš. Protams, tas nav jādara vienmēr, bet…
    Tas, protams, ka krievvalodīgi ļautiņi dzīvojot Latvijā ilgus gadus, neiemācās latviešu valodu, tas ir cits jautājums.
    Un tie, kas gribēs iemācīties latviešu valodu, tie iemācīsies, vismaz lauzītā sarunvalodas līmenī..

    14/05/2010 at 14:43
    • Kni saka:

      Inguci, Tu mani nesaprati.
      Es neesmu par to, lai mēs nerunātu citās valodās. Ikdienā lietoju pat vairākas. Gan angļu, gan vācu, gan to pašu krievu un periodiski kaut kādi franču krikumi. Runa ir par to, ka mēs neļaujam cilvēkiem mācīties, ja viņš to vēlas. To lieliski parāda video.

      Piemēram, mana draudzne Olga, kas šobrīd dzīvo Dānijā. Viņas pirmā valoda ir krievu un, lai cik kļūdaini viņa runā vai raksta latviski, es viņai to ļauju. Tieši tāpat kā viņa man ļauj runāt manā krievu valodā (kas nebūt nav slikta). Tā mēs dodam viena otrai iespēju mācīties.

      Viss pārējais, uz ko vēlējos vērst uzmanību, ir valodas piesārņojums. Par to, cik mēs nebadzīgi protam izteikties, kā rezultātā nākas lietot visādus “davai”, “moška”, “pofig” un sazin ko vēl.

      Tāpat arī piemērs par muzeju. Svešvārdu lietošana ir laba tikai tad, ja to lieto samērīgi un runātājs zina svešvārdu nozīmi.

      Par to tad es, nevis par to, ka nevajag mācīties. Vajag, bet vajag arī citiem ļaut to darīt.

      14/05/2010 at 14:53
      • Rudīte :) saka:

        Man labāk patīk teikt “pifig”. :)

        14/05/2010 at 16:49

Leave a Reply