Dusošā

Viņa jautāja teju vai nedēļas vidū, tik pēkšņi, norādot uz steidzamo datumu. Vai vari? Man smailiju, lūdzu. Vakari īsi, naktis – garas. Un ko tik draugu labā neizdarīsi.

Tiem, kas nezina, smailijs ir tā smaidīgā sejiņa (zināma arī kā smaidiņš), kuru jūs visbiežāk zīmējat, nospiešot kolu un vienu no iekavām, tādējādi virtuālajā vidē parādot, ka smaidat. Vizuāli, ja gūgles albumos lūkosiet pēc bildes, tas visbiežāk būs dzeltens rimbulis, divi pastiepti punkti un loks melnā krāsā. Viss. Tieši tāds. Nekāds.

Zinot mani un ņemot vērā manu (neganto) raksturu, lai ko būtu noteikuši balles rīkotāji, neko tādu taisīt pat prātā nenāca, turklāt lūguma izteicēja ir pārāk gudra, lai savu apburošo personību ķengātu ar parastu dzeltenu apli.

Te būs.
Dusoša skaistule pirms apstrādes, jo melnā krāsa ir melnā krāsa. Sīkdetaļas un skrāpējumus var redzēt tikai tad, ja pienāk cieši klāt.

Un dusošā skaistule pēc apstrādes ar zelta krāsas plastiku.

Lai silti!

Published by

Kni

Love yourself more

9 thoughts on “Dusošā”

  1. Skaisti!
    Šoreiz manai sajūtai patīk dusošā skaistule pirms apstrādes ar zelta krāsu.

    1. Paldies, bet patiesībā Tev patīk bilde :)
      Pirmā bilde ir izgaismota. Protams, viņa bija skaista arī pirms tam, bet tā, kā bildē, tā visu redzēt nevarēja.

  2. Labi, ka Tev ir negants raksturs (manā pusē saka – tārpains), jo rezultāts ir no tiesas burvīgs :)

  3. Kni, lai arī smailijs ir amerikānisks (manā uztverē), Dusošā ir padevusies pagalam latviska. Pamats no Latgales melnās keramikas, vaibsti kā Patmalnieces darbos, bet viennozīmīgi Kni rokraksts ar drusciņu neviendabīguma, adatas smalkumiem, krāsas pilnām vadziņām un pabeigtību. Droši vien apnicis jau klausīties, ka skaisti, bet neko nevaru darīt. Ir skaisti! :)

    1. Nav apnicis. Paldies! Kā var apnikt tik detalizēts apraksts? Vienmēr, kad flickr forumā rakstu kādam zem bildes, cenšos pamatot, kāpēc man patīk, kā arī cenšos maksimāli izvairīties no vienvārda komplimenta. Tāpēc vēlreiz paldies!

Leave a Reply