Kni virtuve

love yourself more

E-pasts

Katru rītu darbā iesāku apmēram vienādi. Ar brokastīm, Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapas jaunākās informācijas lasīšanu un atbildēšanu uz saņemtajiem e-pastiem. Par tiem tad arī būs runa.

Lai gan e-pasts iespējams ir vienkāršotāka vēstules forma nekā tā, kuru parasti sūta pa pastu un kura tiek dēvēta par oficiālu vēstuli, manuprāt, tik un tā pastāv pieklājības un stila normas, kuras būtu nepieciešams ievērot. Saprotu, ka viss atkarīgs no tā, ar ko notiek sarakste, taču šajā gadījumā runa ir par oficiālu saraksti ar klientiem, sadarbības partneriem, ražotājiem un sazin vēl ar ko nu kurš sazinās.

Pieturzīmes. Ir cilvēki, no kuriem e-pastus ar dokumentācijas pieprasījumu saņemu regulāri un tieši šo e-pastu rakstīšanas stils man katru reizi liek aizdomāties. Ja par uzrunu un sasveicināšanos vēl nav ko sūdzēties, tad par visu, kas seko pēc tam, gan. Visiecienītākā pieturzīmē ir izsaukuma zīme, kas vēl nebūtu nekas traks, ja katra teikuma galā tādas nebūtu trīs.

Nevaru saprast, vai tādējādi cilvēks vēlējies paust sava teiktā svarīgumu, vai arī viņam ir bojāta klaviatūra un regulāri iesprūst kāds no pieturzīmju taustiņiem.
Atgādinājumam, ja kāds vēl nezināja: interneta vidē trīs izsaukuma zīmes var tikt uzskatītas par rupjību. Tieši tas pats attiecas arī uz trīs jautājuma zīmēm, kas neviļus liek domāt par to, ka jautātājs mani uzskatījas par mazlietiņ pastulbu, ja jau jāliek trīs jautājuma zīmes. Apmēram tā – kas Tev nepielec?
Liekot tekstu boldā (rakstot tā saucamajiem “treknākajiem” burtiem), rakstītājs liek saprast, ka tiešī šie vārdi ir svarīgākie teikumā, taču, ja vēl vārdus arī pasvītro, tad šaubu par to nozīmīgumu vairs nav, tāpēc uzmanīgi ar tādu rakstīšanas iespēju izmantošanu tur, kur tas nepiedienas.
Cik atceros no čatošanas laikiem, teksta rakstīšana ar LIELAJIEM BURTIEM nozīmē kliegšanu vai arī balss pacelšanu. Tāpēc mans ieteikums, ja nav patiešām šādas nepieciešamības, cieniet epasta saņēmēju un rakstiet tekstu tā, kā mācīja latviešu valodas gramatikas stundās.

Familiaritāte. Latvieši rakstītajos epastos ir ļoti familiāri. Lai gan lielāko daļu no cilvēkiem, kas sūta epastus, nepazīstu, viņu epasti ir familiāri un rodas sajūta, ka epasts rakstīts kādam senam draugam vai krustmātei. Oficiālos epastos, manuprāt, smaidiņiem un citiem elektroniski attēlotiem ģīmīšiem vietas nav.
Bieži sarakstos arī ar ārzemju sadarbības partneriem un viņu stils lielākoties vienmēr ir lietišķs. Tikai ar dažiem no viņiem sarakstos brīvākā formā. Iespējams tāpēc, ka sarakste notiek vācu valodā un viņi to uztver kā īpaši jauku žestu, ka nerakstu angliski, bet gan viņu dzimtajā valodā, tādā veidā izpelnoties papildus simpātijas.

Secinājums/ieteikums: atcerieties, ka elektroniskais pasts tāda pati vien vēstule ir kā, piemēram, pa faksu nosūtīta oficiāla vēstule. Cieniet epasta saņēmēju un saglabājiet lietišķumu, savukārt familiaritāti atstājiet draugiem un mājām, kā jau vārda saknē tas norādīts – familia.

Foto no upf.edu

Atvilktne: Kni.stāsts
  • hanijs saka:

    Ir jau arī tādi indivīdi, kas ieboldo visu tekstu, rodas sajūta, ka mani uzskatītu par vājredzīgu. Tā rakstība, hmm, jā.. Kad rakstu pats, nepazīstamiem cilvēkiem, noteikti, cenšos rakstīt gramatiski pareizi, pēc visām normām, paziņām – reizēm ar mīkstinājumiem, reizēm bez, draugiem – bez mīkstinājuma zīmēm, kas, parasti, tiek kompensēts ar divu vienādu burtu kombināciju, tuvākajiem draugiem – vispār neievēroju gandrīz neko, kā gribu tā rakstu, atkarībā pēc garastāvokļa, lai tik to domu var saprast.

    Tāpēc tiešām, viss atkarīgs no sarakstes partnera.

    Starp citu, patīkams blogs, interesanti palasīt. :-)

    17/05/2010 at 12:24
  • Agija saka:

    Neizsakāmi vērtīgs ieraksts! Atvieglojumā nopūšos, cik labi, ka vēl kāds pievērš uzmanību šīm svarīgajām lietām.
    Zinu puisi, kurš it kā izglītots cilvēks, apguvis arī visu latviešu valodas interpunkciju, morfoloģiju un sintaksi padziļināti, bet tik un tā teikuma beigās raksta piecas izsaukuma zīmes kā minimums.

    22/05/2010 at 11:59

Leave a Reply