Ēnas ilūzija

Ļoti labi atceros piektdienas rītu, kad saule, izstiepusi rādītājpirkstu, pieskārās degungalam un teica: “Celies!” Pavilku segu augstāk, bet viņa neatstājās.

Līdzīgi arī šim zilonim, kurš tapa kaut kad starp sestdienu un svētdienu, kaut kad starp varēšanu un nevarēšanu, starp miegu un miegu. Tāds it kā saulē, it kā ēnā. Tuvāk pavasarim un zaļojot.

Tāds īsts pavasaris. Tāds dīkstošs krokuss, tāds no ziemas atmodies vītenis. Un ja vēl gaisma piespēlē, tad nevar saprast, vai tas tā pa īstam, vai tikai ilūzija.

Linda?

Published by

Kni

Love yourself more

3 thoughts on “Ēnas ilūzija”

  1. Kni, ak, šī ir īstā pavasara krāsa, mana mīļākā krāsa gadalaikos-to zaļo, košo un sulīgo tik ļoti gaidu katru pavasar’! Un sloņ ir atnesis tieši vajadzīgo košuma devu!!! Liels paldies Tev! Tas brīdis starp miegu un miegu ir nācis par labu un arī gaidīšana ir pilnīgi noteikti tā vērta! :)) Ar prieku spraudīšu pie sirds!

    1. Kad ieiet ritmā, tas gaidīšanas process krietni saīsinās, bet paldies par pacietību un pagaidīšanu, kamēr izblandīšos apkārt.
      Un paldies par prieku! Par pārējo sazināmies e-pastā.

Leave a Reply