Lietas, kuru darīšana liekas pašsaprotama, raisa izbrīnu tad, kad kāds paziņo, ka šo pašsaprotamību nav darījis. Katra draugu lokā var atrast cilvēku, kurš nekad nav lidojis ar lidmašīnu, lai gan tagad tas ir tik vienkārši. Varbūt kādam ir draugs, kurš nekad nav dzēris alu vai aiz stūra uzvilcis dūmu. Varbūt nekad nav sanācis dziedāt karaoke, bet tik pat labi iespējams, ka nekad nav gadījies ēst suši. Tie abgalvojumi tādi sīki, bet tomēr neparasti.
Man ir draudzene, kura nekad nav skūpstījusies ar latviešu puisi, lai gan ir latviete!
Tagad paziņot, ka nekad neesmu lēkājusi pa batutu, burtiski vai nobālēs iepriekšējā apgalvojuma priekšā. :D
Kas ir tas, ko nekad neesat darījuši jūs?
…bijusi mūzikas festivālā. vai lielā mega koncertā. taja.
braukusi ar kartingu!
Esmu tīrākā lūzere! Kad sāku domāt, ko neesmu darījusi – man galvā iznira TIK daudz lietu. Piemēram, es nekad neesmu lidojusi ar gaisa balonu, braukusi amerikāņu kalniņos, bijusi La Roccā vai Positivus festivālā! Es NEKAD neesmu slēpojusi ar slaloma slēpēm. Un pats apkaunojošākais – es neesmu bijusi par Pienā un Kefīrā!
ak jā, es arī neesmu bijusi šajā must-have Positivusā. Un ar gaisa balonu arī neesmu lidojusi, bet, tā kā pazīstu tikai vienu cilvēku, kurš to IR darījis, šī lieta mani pagaidām nesatrauc :D
Un atcerējos, ka nekad neesmu bijusi Tallinā un Sāremā salā.
un nekad neesmu bijusi nevienā vintage tirdziņā vai veikalā (ja parastās humpalas neskaita) un man nav nevienas vintage lupatas.
Labi, pietiek, izskatās, ka jo vairāk par to domā, jo vairāk lietu nāk prātā.
Kad man nolaižas rokas, uznāk žēlums pret sevi, tad liekas, ka NEKO neesmu darījusi dzīvē, ko patiesi vēlos… pārņem nežēlīgas skumjas par izniekotu dzīvi līdz brīdim, kad kāds pajautā; – bet ko tad tu būtu gribējusi darīt? Jo vecāka kļūstu, jo ilgāk atbilde izpaliek… Un nonāku pie secinājuma, ka tieši tas arī kaut kādā ziņā piepilda manu dzīvi – sapņi par neizdarīto!
Bet no tādām sadzīviski dabiskām lietām nespēju neko iedomāties, ko nebūtu darījusi, kas citiem varētu šķist dīvaini… Ja, nu, vienīgais… Nekad neesmu devusi policistam kukuli! Lai soda par visiem 100, bet nedošu… :)
es nekad neesmu bijusi uz pedikīru, tas sakņojas dīvainā aizspriedumā, ka, liekot apkopt savas kājas, es pazemoju otru cilvēku
Ou, Grietu! Ko tā?
Pēc šīs teorijas es reiz izpildījos sevišķi nekrietni. Kad nebija kur likt naudu, pedikīru un manikīru uzrīkoju vienlaicīgi. Nepieklājīgi dārgi tas bija, bet kaifs gan.
Pirmo reizi aiziet uz manikīru un pedikīru man gan bija neērti, jo baidījos, ka nu sāksies kaut kāda tur audzināšana. Kā tā var? Kā var neiet? Manikīre bija forša, teica lai neķeru kreņķī un ir jauki, ka esmu atnākusi. Viņa tieši tāpēc tur esot. =)
Nekad neesmu braukusi ar vilcienu. Man pašai tas liekas jocīgi, jo nezinu nevienu citu, kas nebūtu ar vilcienu braucis :)
ir vēl viens. es ar` neesmu. :D
:) Man nu jau šobrīd ir visai grūti pateikt lietas, ko nekad neesmu darījusi.. Jo tiklīdz ko tādu atrodu, tā uz reizīti sameklēju veidu, kur kad un ar ko to izdarīt.. :D
Pirmais rindā ir snowbords pagaidām, bet izskatās, ka marta beigās arī tas jau būs no saraksta ārā..
Aaa, nu vēl nekad neesmu ceļojusi stopējot.. Jūrmala – Rīga neskaitās.. :D Bet nekas, vismaz būs ko darīt!
Un ir viena lieta, ko ļooti gribēju, kad biju stipri jaunāka – es nekad neesmu dzīvojusi kojās.. Jo rīdziniece.. Lai gan – arī to vēl jau var paspēt.. ;)
Un pēc tam, kad izdarīts, ir tik forši.. Saprast, cik gan sasodīti interesanta mana dzīve ir! Cik daudz dažādu sajūtu, cilvēku, notikumu! ;)
es ari nekad nessmu skupstijusies ar latvieti, pati budama latviete. neesmu ari bijusi positivusa.
no lietam, kuras es gribetu izdarit: neesmu bijusi Lietuvas Kursu kapa, kur “visi” ir bijusi, neesmu bijusi taisit manikiru/pedikiru arpus majas, aiz bailem no infekcijam, bet ta varetu parvaret kadreiz :D. neesmu ari bijusi neviena stiligaja vintage vai kalnciemielas tirdzina.
akja, neesmu ari meginajusi cigaretes :D mans pirmais dums bija udenspipe :D
Lai gan man jau pāri 20, es nekad neesmu pamēģinājusi cigaretes, un arī es, lai gan latviete, nekad neesmu skūpstījusies ar latviešu puisi :D vai vispār kādu citu puisi izņemot savu draugu. Es nekad neesmu spēlējusi nekādas datorspēles, neesmu makšķerējusi, nekad neesmu peldējusies upē, tikai ezeros un jūrās.
..ja neskaita vilcienus, Tallinu, Sāremā un latviešu puišus, tad arī es pie lielākās daļas varētu teikt – es ar neesmu :D un peldēt – es vispār nemaz neprotu :(
es pusi no nosauktajām lietām neesmu darījusi un vēl vairāk. Man liekās, ka es tik daudz neesmu izdarījusi, kgan esmu paspējusi daudz, ko izdarī savā īsajā mūžā līz šim brīdim.
Un vispār, milzīgs paldies par to, ka nekautrējāties uzrakstīt savas domas un savus stāstus par to, ko neesat darījušas. Paldies arī tiem, kas gan nokautrējās, bet mirkli aizdomājās.
Izlasīju visu jūsu komentārus un priecājos, cik jūs esat forši! Katrs ar savu neesmu, katrs ar savu dīvainību, bet tik patiesi forši!
neesmu bijusi ārpus latvijas. :d neesmu bijusi nevienā festā.
Sucks to be me. :D vispār ļoti daud zlieta snav darītas, bet par to, katru lietu, esmu izdarijusi daudzas citas, varbūt vairākas reize pēc kārtas, bet tā vērtas.xD
Es nekad neesmu nostrādājusi vienā vietā gadu. (tas bija vienīgais, kas man ienāca prātā), jo vintage šmotkas, Pieni un positivusi mani neinteresē! :)
Pat tagadējā vietā vēl neesi gadu?
nop! :) 10. Maijā būs gads. bet kas zina, kā var notikt, varbūt arī šeit gadu neizvilkšu! Un mani neatlaiž, es pati kaut kā pamanos aizplīvurot prom… :)
a es nekad neesmu bijusi pie kosmeteloga :( tāpat arī pedikīru un manikīru salonā neesmu ne reizes taisījusi (mājas variants garo kapļu uzlikšanai neskaitās) :) Eh, sagribējās uz extreme makeover :D
Extreme makeover? Ir tik traki, ka tas jāsauc par ko ekstrēmu? :D
Es vēl joprojām neesmu pārgājusi pāri aizsalušajai Daugavai!!! :)
Es arī nē, bet šogad laikam to vairāk mēģināt nevajag.
baigi interesants šis raksts un komentāri :) atgriežos vēl un vēl, lai izlasītu komentārus :) es domāju, ka īpašās extreme lietas neskaitās :) interesanti par tām LV meitenēm, kas nav skūpstījušās ar LV puišiem, un arī par pedikīru ( ka liekas, ka pazemo- man arī ir tā sajūta :D tāpēc pirms pati cenšos savākt kājas, cik spēju :D ) Man no tādām nedarītajām lietām- neesmu nekad piedzērusies, bet ne jau tāpēc, ka meitenēm nav smuki piedzerties :D bet drīzāk baiļu dēļ- bail zaudēt skaidrumu, bail no tā, ka būs slikti :) tā lūk :)
Ja tā padomā, kāpēc tik daudz kas nav darīts, tad galu galā sanāk, ka ir bail vai kauns. Kauns un bailes ir spēcīgas bremzes. Ja skatās vēl tālāk, tad lielākā daļa no “bailes” un “kauns” ir pašu radītas un tā īsti neviens cits to nav radījis.
Kad dažiem teicu, klau, nu uzraksti, būs interesanti!
Atbilde, ko saņēmu, bija – man kauns par to, ko par mani padomās… Lielāko kaunu mēs sagādājam paši sev, jo kauninām sevi par to, par ko neviens pat nav iedomājies kaunināt.
diemžēl tāda ir mūsu cilvēka daba :) žēl, ka ir maz drosmīgo… bet varbūt arī labi, ka nav visi drosmīgie?! :)
Ir, ir. Labi vien ir, ka tā. Ja visiem trakajiem “piederētu” pasaule…
Vakar, ieejot veikalā, nodomāju – es nekad neesmu ēdusi mango. Es nenobijos un nopirku, lai gan man viņš likās visai jocīgs veidojums. Tagad varu teikt, ka manam kunģim tas frukts negāja pie sirds, piemetās “vieglas kājas” :D
Taču visfeinākais dzīvē ir tas, ka nekad nebūs tā, ka visu būsim izdarījuši un piedzīvojuši. Vienmēr pietiks vietas mazajam “es nekad neesmu … ” Un tas manuprāt ir visfeināk!
Tiešām jauks raksts un jauka ideja. Man ir diezgan grūti izdomāt, ko nekad neesmu. Jā, nekad neesmu solāriji, kosmetologi, manikīri un pedikīri. Pagaidām nešķiet to vērti. Nekad neesmu dzīvojusi kojās, bet arī negribu. Par gaisabalonu neatceros, man šķiet, ka drīzāk ka esmu lidojusi. Ā, neesmu lekusi ar gumiju, un rāpusies pa sienām esmu tikai ļoti sen, gribētos vēl.
Mmm, par solārijiem un kosmetologiem tiešām nav pat jāiespringst. Tas viss pēc sajūtām. Atceros, kā man bija kauns iet pie manikīra. Likās, ka izlamās, ka es tur nekad neesmu bijusi. Nelamāja :D
Taču Tu man ierosināji feinu ideju un es to arī nekad neesmu darījusi – rāpusies pa sienu. Tik ļoti gribētos tā pakāpelēt. Man ir lielas aizdomas, ka ļoti patiktu.
Esmu sadūšojusiies samazināt sarakstu, pa sienām sāku rāpties mazliet :) Pagaidām nav tāda pastāvīga partnera, bet gan jau ar laiku.
Hm, nupat iedomājos, ka laikam nekad neesmu bučojusies ar kādu ne-latvieti. :D
Bet citādi, vairāk nāk prātā lietas, ko tā aarī nekad neesmu pabeigusi, tā ka man vairāk jākoncentrējas nevis uz kā jauna mēģināšanu, bet uz iesākto lietu novešanu līdz galam.
Lasu šo rakstu un man šķiet interesanti, ka daudzas, jo daudzas minētās lietas, ko citi nav darījuši, es esmu darījusi. No minētā – nav iemēģināts sniega dēlis, bet to es grasos labot drīz, ja uzsnigs sniegs :), neesmu lidojusi ar gaisa balonu arī – tikai tāpēc, ka dārgi, nevis, ka negribētos :).
Vispār dzīvē mana doma ir izmēģināt pēc iespējas vairāk lietu, jo gribu piedzīvot maksimāli daudz.
Pēdējā baile: izbrauciens ar paraplānu sākumā likās, jā tas jāizmēģina, bet kad ieraudzīju, kā tas viss notiek, dūša saskrēja papēžos. :D Labi, ka saņēmos un pārvarēju savas bailes un piedzīvoju fantastisku lidojumu ar paraplānu. Izrādās tas nemaz nav bailīgi.Nu jā – secinājums par to visu – bailes ir no nezināmā, un, tās pārvarot, atveras jauni apvāršņi un emocijas, ko vērts piedzīvot :).