Kad atnāk ciemos draugi, man gribas, lai pie manis viņiem ir svētki. Mazāki vai lielāki, bet svētki. Es viņus cienāju ar kafiju vai tēju, pusdienām vai vakariņām, ar priekiem vai asarām, vai arī visu kopā. Un vēl es viņiem ļauju. Ļauju būt tādiem, kādi ir.
Es te viendien iedomājos par tiem zvērestiem. Tiem, ko parasti skaita amerikāņu filmās pie altāra, par to, ka jaunais pāris apņemas būt blakus viens otram gan priekos, gan bēdās, gan slimībā, gan veselībā, gan pārticībā, gan nabadzībā, gan panākumos, gan neveiksmēs.. ziniet kā to sauc manā dzīvē? To sauc par draudzību.
Kad Zane vienu svētdienas pēcpusdienu piebiedrojās man plastikošanā, atvēlēju viņai vienu galda stūri, kamēr pati darināju savas lietas. Ja man uz pirkstiem neskatās un blakus darbojas ar savām štellēm, iebildumu nav. Tā es uzdarināju to melno ziloni, no pārpalikumiem sanāca mums katrai pa auskaru pārim un te vēl viens.. no treniņu materiāliem uzdarināts auskaru pāris par pacietīgu un klusu blakus pasēdēšanu, jo es tos draugus lutinu. Ļoti.
Lai silta šī brīvdiena un veiksmīga īsā darba nedēļa!
cik skaisti auskari! Vienkārši burvīgi! :)
esmu izbaudījusi Tavu lutināšanu par visiem 200%.. un ausis arī smukas..
Man problēmas ar TO vārdu izteikšanu, bet tu taču tāpat zini, ka es tevi ļoti, ļoti!
Un man sāk veidoties izcila auskaru kolekcija by Kni.
Daži gan pa vienam, bet labi, ka man patīk reizēm katrā ausī ko citu iekarināt. Šiem gan noteikti būs gumijiņas aizmugurē ;)
Mēnessmeitēn, paldies! Tavi labumi rīt sāks ceļu. Iešu uz pastu.
Si, Tu taču esi mana goda viešņa no Briseles, nu kā Tevi nelutināsi. Un Tu jau mani ar. ..to šokolādi ar lielāko baudu pēc tam pa drusciņai, pa drusciņai :)
Zazezu, nesatraucies, arī man ar TO ir problēmas, tāpēc es ar darbiem. Ar darbiem. Tik forši, ka nāc. Tā vienkārši nāc.
Nu ļoti eleganti, un feini , jai ir KAS lutina un ir KO lutināt…