Foto.stāsts

Par vakardienu vairs ne.
Es uzlūdzu Mariku uz pārsliņām, kad izrāvu viņu no koferu krāmēšanas un nederīgo lietu šķirošanas. Mana Marī Marī ir ceļa jūtīs un ar siltumu krūtīs viņa dosies uz daaauuuudzām dienām pabaudīt sauli pie tajiem (Taizemes iedzīvotājiem) un tad pārcelsies uz dzīvi Berlīnē.

Dažkārt man šķiet, ka, ja būtu tāds pasaules Ilgošanās čempionāts, es būtu stabili pirmajā vietā. Man pat būtu Grand Prix! Es neļaunošos, ja kāds tomēr gribētu mani izkonkurēt.

P.S. Uz laiciņu iešu atpūtā, tāpēc droši, ja ienākat ciemos, uztaisiet sev tēju, jūs jau zināt, kur viss stāv un ka tēju piedāvājums iepriekšējais. Ja nu vienīgi, ir vīgriežu tēja – tā mieram. Starpcitu, lavandu tēja arī ir dzerama. Smarža kādam varētu būt traucēklis, jo varētu likties, ka sēdi vannā un pasmel ūdeni, bet tā tas nav. Vanna ir krūzē, bet viss pārējais – jūsu galvās.
Uz tikšanos kādu citu dienu!

P.S.2.Mariku, man pietrūks Tavu smieklu un sirds siltuma.