Kni virtuve

love yourself more

Gada nominācijas: II daļa

Lai iet arī otrs.
Mēģināšu paturpināt jau iesākto.
Gada lūzuma punkts.
21. maijs, nakts, Berlīne un parks. 26 sveces, viena vienīga vēlēšanās, kas patiesībā gandrīz jau ir piepildījusies. Nekādi nevaru atcerēties, vai tas bija atvaļinājums, vai es vienkārši toreiz paņēmu brīvdienas un aizlaidos prom no visiem, lai nekas īsti nebūtu jāsvin.
Šalle tiek noņemta un manā priekšā ir kūka ar svecītēm. Tās visas izgaismo apkārtni un esmu apjukusi. Murr a ar biedru dzied man dziesmu un apjukums neļauj saprast, kā nu būt. Raudāt aiz prieka? Asaru resursi beigušies. Stāvu, priecājos un stulbi smaidu. Vēlos pavisam racionālu vēlēšanos un nopūšu sveces ar pirmo pūtienu. Sveču pūšanas rituāls ir kā beigas un sākums. Mans Jaunais gads ir sācies!

Gada gardākie smiekli.
Bez šaubām šo nomināciju atdodu manam viesim no Losandželosas. Kā tagad atceros, ar kādu patiesu vēlmi nācu mājās no darba, jo zināju, ka būs viegli, ka būs jautri un, ka viss, kas pa dienu sagādājis rūpes, izgaisīs tieši tajā brīdī, kad speršu kāju par mājas slieksni. Smējāmies, dzērām, daudz ēdām, skatīju Rīgu no pavisam cita skatu punkta, stokmanī nočiepām pa želejkončai (patiesībā viņš čiepa, es ēdu) un atkal smējāmies. Par viesi var lasīt mazlietiņ TE un TE.

Ilgi domāju par gada to gada dziesmu un nekādi nespēju ar sevi vienoties. Lai nu kā, bet laurus plūks kāda no šīm.
Šaubu nav – Lissie “Pursuit Of Happiness” (Kid Cudi live cover) un ja jau par mūziku, tad man patika visas tās dejas, kuras spēlēja Egons Reiters. Tā nu ir mana dīdžejmīla uz mūžu :D

Gada nominācija: skatīt rakstītāju vaigā.
Priedesfauna ir mana kaimiņiene Ziemeļpolā, ar Mazzinsh mani kopā saveda zilonis, Signi skatīju vaigā pateicoties ziloņapročpogām, Hofmaņa pasaku :D iepazinu Vecrīgā 3 sekundes prātojot, vai tomēr es nekļūdos un tas ir viņš. Ar Ingu, tā, kura visu NoSirds, mani kopā saveda.. ak, jā, zilonis :D Ziloņi pie manis atved īstos ļaudis. Kā es iepazinos ar Uni, ātrumā neatceros, bet ir forši, ka iepazinos un māsīga alus dzeršana noteikti būs arī nākamajā vasarā. Visu šo stāstu varētu turpināt un turpināt, tikmēr pasaule saraujas arvien mazāka.

Gada grāmata. Mana gada grāmata (tas nenozīmē, ka šī grāmata tika šogad izdota. Tā nav.) – Māris Bērziņš “Gūtenmorgens”. Mana mīlestība pret Vāciju ir neizsīkstoša un šis nosaukums, kā arī šīs grāmatas mīļākais stāsts pasaka visu.

Ak, kā es varēju aizmirst.
Gada garša – upeņu balzāms :D Te laikam komentāri lieki un zinātāji smīn, pavisam informēti zinātāji sāk domāt par dienvidiem. Jā, neapšaubāmi šis ir bijis gada sildošākais un reibinošākais dzēriens ar vienu no manas dzīves skaistākajiem piedzīvojumiem. Nekad neaizmirsīšu. Balzāms no pudeles vislabāk garšos bērnu laukumā Esplanādes parkā. Šūpojoties un veroties zvaigznēs. Lieliska kompānija obligāta prasība.

Jo vairāk cenšos visus notikumus savilkt tādā kā rezumē, jo liekas, ka notikumu sarodas arvien vairāk.
Paldies visiem, kas padarīja šo gadu tik īpašu!
Paldies arī tiem, kas apmelo. Es ceru, ka jūs no tā gūstat patiesu baudu. Nevajag spļaut krūzītē, no kuras būs jādzer.
Paldies arī tiem, kas katru dienu pasniedz jaunas mācības, kritizē, sabar un mierina!
Paldies tiem, kas sniedz iedvesmu!
Paldies visiem tiem, kas sniedza palīdzīgu roku, lai arī es neļāvos!
Paldies tiem, kas vienkārši ir un nepārstāj būt!
Bet vislielākais paldies tam, kas atkal iemācīja just!

Sargiet sevi!

Atvilktne: Kni.stāsts
  • Tincii saka:

    :)

    30/12/2010 at 09:38
  • Sanita saka:

    Brīnišķīgs gada apskats! Es Tev gribu teikt paldies par to skaistuma un iedvesmas staru, ko nemaz ne tik reti, lej manā ikdienā!

    30/12/2010 at 09:44

Leave a Reply