Kni virtuve

love yourself more

Gada nominācijas: I daļa

Gada nogalēs ārkārtīgi populāra padarīšana ir gada notikumu rindošana plauktos, uz pjedestāla, runāšana par gada priekiem un skumjām, par sasniegtajām virsotnēm un lielākajām vilšanām.

Tā kā nekad neko tādu neesmu darījusi, tad šodien sevi pieķēru šādi te apmelējoties un krāmējot gada notikumus sadomātās nominācijās.
Gads ir bijis smags, bet labs, lai arī sākumā nemaz nelikās, ka tā varētu būt. Tad, kad Tincijs, iestājoties 2010. gadam, pusnaktī cieši, cieši mani skāva un teica: mazais, viss būs labi, neticēju, bet cerēju un ziniet, bija arī. Šis gads kā Indija – bijušas visādas šmuces, bet prātā palikušas tikai skaistākas lietas un košākie notikumi.

Un tātad.
Gads iesākās ar baigu salu un šo te es varētu nodēvēt par gada šoku. Vēl tagad atceros, kā savā ziņā pat bija bailes iet laukā no biroja, jo tā aukstuma siena, kas burtiski gāzās virsū, bija vājprātīga, taču visam šim ir arī kas pozitīvs. Pamanījos norūdīties vismaz tādā līmenī, ka -10C likās pat silts laiks.

Gada zilonis.
Pie šīs nominācijas man nākas minstināties, jo izvēlēties ir ārkārtīgi grūti. Ar sajūsmu atceros ziloņus par pīlādžogām, tā pat arī tos, kur piparmētru zaļais satiek balto, kā arī visi purpurdraugi. Purpuram, starp citu mistiskā kārtā šajā gadā manā dzīvē ir bijusi liela un nozīmīga vieta. Iespējams tieši tāpēc ir tapuši tik daudzi purpurdarbi. Kaut vai purpurziloņi, kurus nekad nepiespraudīs, bet tas rotas kāda ļoti mīļa cilvēka ledusskapi un vienmēr atgādinās par mani. Galu galā ziloņa nomināciju atdošu manam pirmajam Japānas komplektam, kuru tagad valkā kāda meitene Jordānijā.

Gada skaistākais gadalaiks.
AUGUSTS! Precīzāk augusta izskaņa piedzīvoja visas vasaras kulmināciju un burtiski izšāvās gaisā kā tāds salūts, visu garšu piepildījums, augļu sulīgums, sajūtu virpulis. Par šo patiesībā runāts sasodīti maz, jo šogad ir pierādījies, ka tos skaistākos notikumus gribas dalīt tikai ar dažiem. Ne viss jānes uz skatuves, labākais tomēr paliek aizkulisēs un sildīs vēl ilgi. Ceru, ka arī jums ir kas tāds.

Gada skaistākā svētdiena.
Gandrīz visas tās, kurās devos brokastot uz KID, taču atmiņā vislabāk palikusi šī: svinēt svētdienu un sevi vai arī šī svētdiena: Prieks, kur Tu rodies, laime, kur Tu kavējies.
Svētdienām piemīt neparasta gaisotne, ieprogrammēts miers un nesteidzīgums. Vismaz manējam jau nu noteikti. Laika ziņās tas gan nebija rakstīts un to nekad laika ziņās neraksta, bet šodiena bija lieliska diena svētkiem. Tieši šī iemesla dēļ uzcirtu jaunos svārkus, uzkrāsoju lūpas un devos pa ierasto svētdienas taciņu Ģertrūdes baznīcas virzienā, tikai lieta tāda, ka es parasti apstājos vienu kvartālu pirms baznīcas.

Gada notikums sportā nepārprotami ir Pasaules čempionāts futbolā un Vācijas izlases trenera spožais gājiens līdz pat bronzas medaļai, kuru tā īsti negaidīja neviens. Necerēja. Nu i muļķi, es cerēju viņu vietā. Katrā ziņā nekad neaizmirsīšu fināla spēli, kuru noskatījos Forum cinemas uz lielā ekrāna.

Gada labākā filma, kas uzņemta citā gadā :D .. ja nemaldos, taču tā ir mana spožākā filma, kura atstājusi visspēcīgāko iespaidu. Kirschblüten-Hanami.
Ķiršu zieds ir skaistākais pagājības simbols. Tas vienā naktī uzzied, zied pāris dienu un tad nozied. To nav iespējams noturēt.. Savukārt gada kino vilšanās ir tik ļoti gaidītā “Eat.Pray.Love.”
Man šim te ir savs variants: Eat. Pray. Make love.

Domāju, ka pie šī šovakar varētu arī apstāties, jo rītdien sarakstu labprāt papildinātu ar gada dziesmu, viesi un kādu košāko piedzīvojumu.

Atvilktne: Kni.stāsts

Leave a Reply