Gadalaiks

Viņš pajokojās. Atnāca, ieslēdza sauli kā milzu prožektoru, mazliet pakausēja sniegu un ļāva tev novilkt cimdus, vaļīgāk palaist šalli un aizmirst uz mirkli par cepuri. Iedomājies, kad Viņš vairs nejokosies, jokosies Viņa. Liks Tev atsēsties aizvējā, viegli atgāzt galvu, pievērt acis un ļauties saules staru glāstiem. Kādā brīdī jau viņi beidz tās spēles un ļaujas pa īstam.

Bet pie manis viss pa īstam jau tagad.
Nekādu joku. Zilonis, tik sulīgs kā ābols. Vienos ziedos.

Laurai.

Lai koši!

P.S. Ziloni darināju, skatoties filmu par Frīdu. Man šķiet, visi pārējie jautājumi ir lieki. Filma – brīnišķīga, par ziloni ļaušu spriest pašiem.

Published by

Kni

Love yourself more

10 thoughts on “Gadalaiks”

  1. Labrīt! Jau kādu laiku esmu novērotājas lomā iejutusies, bet nu, ir tas brīdis, kad gribās tās lomas pamainīt, protams, ja ļausiet ;)
    Šie ziedu zīloņi ir fantastiski. Tā vien gribās ieeplot ziedu smaržu. Tā vien gribās tādu spraust pie sirds,,,

    1. Labvakar! Tad būs jāraksta epasts uz kni (at) knivirtuve.lv un tad domāšu, kā līdzēt. Viss iespējams un prieks, ka vairs nenovēro, bet arī cel roku.

  2. Baibai, abām Elīnām un SaulesPogai – PALDIES! Priecājos, ka priecājaties kopā ar mani :)

  3. Pieliku detaļas, pielaikoju ziloni, pielaikoju auskarus. Laura, ja Tu zinātu, cik Tu būsi priecīga :)

Leave a Reply to Elīna Cancel reply