Kni virtuve

love yourself more

Grāmatām labvēlīgi laikapstākļi

Brīvdienās sola draņķīgu laiku. Kad laukā draņķīgs, iekšā patīkams. Zilonis Bibliotēks saka: “Lasiet grāmatas!” Grāmatās no lietus nesamirkt un no vēja nenosalt.

Viņš ir tāds tumšs mazliet, bet tad, ja iznes gaismā, kas tur uz tiem sāniem atklājas! Kāds teica, Monē ūdensrožu dīķis, bet es saku – pamatīgs grāmatu plaukts.

30042015_0011qm

30042015_0012qm

Lai aizraujošas grāmatas, siltas kājas un pilni vēderi!
Lai iet labumā! Viss.

Atvilktne: Sloņ un darbi
  • Gicha saka:

    Klusu čukstu, ka šie ziloņi man patīk labāk. Vislabāk. Nevis tie 3D ar vējā plīvojošām ausīm :) ir labi papriecāties, bet šodien es atkal jūtos kā mājās.

    30/04/2015 at 10:34
  • turbooferret saka:

    Šis zilonis man atgādina vienu no tiem akmeņiem, kas, atkarībā no gaismas, maina krāsu svītrojumu – tīģeracis vai kaķacis vai vēl tos sauc. Nevaru nepiekrist Gicha komentāram – ziloņos klasiskajos ir spēks.

    30/04/2015 at 13:49
  • Kni saka:

    Paldies, meitenes, par viedokli. Nemaz neapšaubu klasikas spēku, taču “justies kā mājās” parasti tiek saistīts ar ērtībām, savukārt ērtības nesaistās ar izaugsmi, pārmaiņām un eksperimentiem, ja vien tās nav izaugušas no neērtībām. Un man tas neder. Ar ļoti ērti un vienveidību var iesprūst un nekad neko neuzdrošināties, kas savukārt šobrīd man ir svarīgi, proti, izkāpt no savas komforta zonas.

    Kas vēl, visu šo ziloņu tapināšanas laikā esmu guvusi ļoti daudz prieka, kas vēl labāk, visi zīmētāji ir guvuši prieku, sekojuši līdzi, interesējušies. Cik priecīgs šis notikums ir bijis ģimenēs, kur tas darīts kolektīvi, cik izzinošs, kur tālāk paši bērni ir sekojuši līdzi tam, kāds tad tas lopiņš sanāks. Lūk, šīs sajūtas un pats notikums man ir svarīgāks par jebkuru klasiku, par kuru pateiks vienkārši – skaisti. Man gribējās rosināt uz to paskatīties citādāk, atklāt citu cilvēku skatījumu. Pievērst uzmanību tam, kā bērni skatās, ko viņi redz. Mēs jau esam ielikti kastītēs un baidāmies būt paši. Sievietei nez kāpēc skaitās baigā uzdrošināšanās neuzkrāsoties, vai vēl sazin ko.. ko par mani padomās. Vīriešiem savukārt savi bzdingi. Bet bērni to visu tik viegli, tik viegli. Būs arī klasika kaut kad vasaras otrajā pusē, kad būšu pabeigusi iesākto un paņēmusi mēnesi atpūtas.

    P.S. Ko tur tā čukstošā Gicha vakardien teica? Ka punktu nedrīkst likt? ;)

    30/04/2015 at 14:10

Leave a Reply