Gribēja vienkārši

..bet nesanāca.
Sanāca smalki kā vienmēr. Vienkārši – tas nav man.

Jā, ļoti labi apzinos, kā šis gājiens strādā uz viesiem. Jā, zinu, ka tieši šis “paliktnītis” viņiem patiks visvairāk un ka tieši tas improvizēto galdiņu stabilā pozā noturēs vislabāk. Tie daži dolāri, kas palika pāri no ceļojuma uz Indiju, turpina uzticami kalpot vēl šodien. Tiesa gan, no septiņiem ir palikuši tikai pieci, jo divi savulaik izplīvoja pa logu.

“Man mājās īsti nekā nav,” noskanēja pirmā taisnošanās, kuru papildināja vēl viena par haosu, taču realitāte izrādījās cita – ledusskapis pilns, no haosa ne miņas. Ja jums mājās nekā nav, tad ņemiet no ledusskapja dažus burkānus, kabaci, brokoļus, ķirbi, tomātus un apcepiet tos sviestā. Jā, sviestā, nevis eļļā. Kad tas viss tuvojas finālam, papildiniet to visu ar dažām olām, kuras attiecīgi iemaisiet sviestā apceptajos dārzeņos. Turpiniet cept, līdz viss ir gatavs. Lieciet uz šķīvja, papildiniet ar zaļumiem (kinza), sieru (zilais siers) un Fuet desu (nespēju atturēties). Un vīns jau jums tā kā tā vienmēr ir ledusskapī, vai ne?

Šo ēdienu pat varētu saukt par parastu līdz brīdim, kad to pagaršo. Līdzīgi ir ar vārītu kartupeļu apcepšanu un to papildināšanu ar oliņu. Mmmmm..

Nezinu, kā ir jums, bet man ir draugi, kuri paši cep maizi. Brīnišķīgu graudu maizīti, uz kuras smērēju kokosriekstu eļļu un liku tomātu šķēles, to visu pārkaisot ar svaigi maltiem pipariem un drusciņu sāls.

Maizes cepšanas sakarā atceros to dienu, kad nu jau kādu brīdi pazudusī Liene (čau, Liene!) tā pavēlu vakarā ieradās pie manis ar svaigi ceptas maizes kukulīti. Virtuves un ziloņordeņcilvēki, vai jūs maz zināt, cik kolosāli esat?

Ko dara viesi, ja pirms dažām dienām bijuši Gruzijā? Tieši tā, ciemakukulī nes čurčellu.

To visu slīcinājām ar liepziedu tēju, kurai klāt pieliets zālīšu uzlējums. Tas profilaksei.

Noslēgumā atļaušos citēt vakariņu laikā saņemtu īsziņu: “Klīdām pirms izrādes, lai paēstu, un ieklīdām tevis aprakstītajā Hačapuri. Eh, nu tiešām kā mājās. Pat murrāju, nezinu, vai zupas, vai vīna ietekmē.” Lūk, tie ir tie brīži, kas man dod spēku te atkal un atkal jums ko labu sarūpēt.

Cik neparasti, bet vakardien rakstīju par to, ka cilvēkiem jāsaka labas lietas, kritikai vienmēr atradīsies laiks. No paša rīta flickr (portfolio) pasta kastē atradu atstātu zīmīti ar komplimentu par maniem darbiem, pēc tam uzmundrinošu īsziņu priecīgai dienai, bet vakarā tiek šis. Taisni vai paliek interesanti, ko varētu vēlēties nākamo..

Lai jums silta diena!