Skolas laikā atceros kādu sakām, ka labāk gribēt vairāk, jo tad vismaz kaut ko var saņemt, nekā gribēt maz un nedabūt pilnīgi neko, savukārt pavisam nesen no kādas sievietes gados dzirdēju, ka, lai laimīgāk un vieglāk dzīvotu, ir jāpārstāj gribēt.
Šķiet, ka atsākt strādāt gribēju tik ļoti, ka tieši šī uzstājīgā griba un mūžīgās gaidas beidza nost visus tos iedīgļus, kas, ja arī radās, galu galā vairs netika pamanīti, un viena neizdošanās sekoja otrai.
Rota, kurai bija jātop no diviem ziloņiem un viena kulona, skumji “nolaida lapiņas”, brīdī, kad sapinos meistarībā un stiprinājumu veidošanas brīdī sabojāju abus ziloņus. Jā, abus. Tos joprojām var pārtaisīt par piespraudēm vai magnētiem, ja piever acis uz plaisām.
Strādāju ar to, kas ir un galu galā vēlreiz sastapos ar to faktu, ka detaļu neesamība ir neizbēgama, un, ja neizdomāšu kaut ko pati, to vienkārši nebūs, turklāt šis vēlreiz būs viens no tiem projektiem, kurš ieguls putekļos.
Kad biju pagatavojusi kulona stiprinājumu, sapratu, kas man būtu bijis jādara, lai ziloņi netiktu sabojāti, tiesa gan, šī atskārsme nāca krietni par vēlu, lai neteiktu vairāk.
Galarezultāts mani priecēja. Uzliku rotu uz brīdi, taču nepamanīju, ka līmes maiņa (likums Nr.1 – ja jums kaut kas labi darbojas, ir stabils, funkcionē, ideāli pilda savu uzdevumu un jūs ar to esat apmierināti, nekādā gadījumā neņemiet citu) bija darījusi savu un kulons metālā turējās vien uz goda vārda, no kura tas šķīrās brīdī, kad rotu atdevu dāvinātājam.
To, ka tajā brīdī ieksējī burtiski izšķīdu, pat necentīšos noliegt. Vienmēr ir licies, ka ir kļūdas, kuras nedrīkstu pieļaut un šī bija viena no tām.
Tāds cīniņš par atgriešanos, kas rezultējās ar maksājumu kartes iemērkšanu superlīmē. Sak, nu ko vēl? ..un viss tikai dēļ pazaudēta miera un uzstājīgā “gribu, lai sanāk”.
Ja tik ļoti grib, nesanāk.
Lai silti!
Ak, Kni, cik skumjš stāsts. Pa visām vīlēm skumjš, un nevar atrast ne mazāko ironiju… :(
Tas tāds apburtais loks, jo likās, ka visas neveiksmes un nevarēšanas nāk klāt. Kā par vienu sāku pārdzīvot, tā otra jau stājās rindā.