Gultu.Segu.Spilvenu.

Ja te būtu Indija, tad plus trīsdesmit septiņi būtu varens karstums un galva būtu dulla no gaisa un spēcīgajiem saules stariem, nevis no tā, ka kāds bacilis notvēris vājuma brīdi un, izklājis savu deķi kādā visnotaļ ērtā vietā, iekārtojoties uz īsāku vai ilgāku palikšanu.
Ko šādos brīžos darīt? Neko. Beidzot izgulēt visas tās nolaupītās miega stundas un noskatīties filmas, kuras tiek dēvētas par “Būsbrīvsbrīdisnosaktīšos”.
Un kāda ir Tava ātrākas atveseļošanās recepte?

Published by

Kni

Love yourself more

9 thoughts on “Gultu.Segu.Spilvenu.”

  1. Helllo, slimiķīti! Manējā ir dzert. Dzert tējas vienu krūzi pēc otras. Zāļu. Liepziedu, piparmētru, kumelīšu, āboliņa. Visu kopā. Un – guļu, guļu. Miegā. Un tikai tad, ja nelaiž temperatūra vaļā vairākas dienas, tad kādu tableti. Nav arī vērts mocīties ar šausmīgām galvas sāpēm :) veseļojies, mīlulīt!

  2. Vienmēr, kad apslimstu, man rādās murgi. Vakarnakt arī rādījās, bet neko.. kaut ko sev iestāstīju un gulēju tālāk. Murgi aizgāja un miegs ciešs. Bacilim piemīt tāds magnētam līdzīgs spēks, pats lipina acis ciet.
    Kad biju izgulējusies vakardien no 16 līdz 20, noskatījos lielisku filmu “Before Sunrise” (1995). Filma ir no tām, kuras jāskatās divreiz – pirmo vienkārši jāskatās, bet otrajā jāpiefiksē visas tās domas, kuras gribējās noķert pirmajā reizē.

    Paldies par veselības vēlējumiem!

  3. Man patīk, ka tu nesaki – slima…, tas dod cerību, ka tu esi tikai uz kādu dienu palikusi gultā, lai ļautu atpūsties miesai un garam… Nu, tad turās, kā pati saki, – kamēr vējš pūš burās!

    Es savukārt noskatījos filmu “Bad Santa” (2003)… Patiesībā stāsts lieliski izceļas (spītē, ir tuvāk realitātei) uz visu saldo Ziemassvētku filmu fona, bet tā kā es neskatos oriģinļvalodā, tad šoreiz bija patrāpījies neciešams (murgains) tulkojums…

    Ātrākās atveseļošanās recepte – nedomāt par ātrāku atveseļošanās, jo stress vairo slimību!!!
    Priekā!

  4. Par to arī vakar tieši domāju- cerams, ka Kni ir kāds foršs draugs, kas šo izlasīs un aizies viņu apčubināt :)
    Man parasti tad liek dzert upeņu zaptes tēju, kas esot Pašas Pašas Labākās zāles :D
    Un ar filmu es arī varu padalīties- tas būs no tās sērijas gada kopsavilkums- “I am Sam”- acu slapjumam, un “Okeāni”- tāda pasaules mīlestības filma :) A varbūt, ka esi jau tās redzējusi :)
    Vēl mani stipri samulsināja filma “Melancholia”, kuru laikam būs jāskatās vēlreiz.
    Veseļojies, jeb arī Tu esi izdomājusi, ka jaunā gadā kā tāds vikings stūrēsi iekšā ar visu gūūltu? :D

  5. Man ir aveņu zapte, to tad tūlīt arī mazliet uzēdīs.
    Sasmējos balsī par to vikingu: vai Tu esi izdomājusi, ka jaunā gadā kā tāds vikings stūrēsi iekšā ar visu gūūltu?

    Jūs visi tik mīļi!

  6. Kā jau te minēja, arī man ātrākā atveseļošanās recepte ir dzert maksimāli daudz šķidrumu – tējas, ūdeni. Palīdz arī C vitamīna trieciendeva – pērn aptiekā atklāju sev karsto c vitamīnu ar kaļķi. Un zini, uzreiz palīdzēja! Uz urrā man vienmēr iet arī dzērvenes ar medu. Un, protams, miegs.
    Veseļojies! :)

  7. lūk, lūk – padomi visi ir labi.. bet ir viens bet – no sirds jūtu līdzi Kni un galvenais padoms – neskriet laukā pretī citiem baciļiem pirms laika!
    es kopš iebraukšanas Rīgā klepoju, temperatūras nebija, mazliet pastaigāju apkārt minimāli, jo vīrs bija reāli slims gultā, tad arī man augstā temperatūra bija klāt vienu nakti pat 40 un piecas strīpiņas – tādu skaitli dzīvē nebiju redzējusi – brrr :(
    tad nākamajā dienā pie daktera protams – rentgens un slēdziens – plaušu karsonis :( un vēl tur kaut kādi brīnumi degunā…
    antibiotikas es neciešu, bet te savadāk nevarot
    biļetes arī nācās samainīt un visgrūtāk man ir tas, ka es netieku ārā no mājas – man vienkārši vajag svaigā gaisā telpās visu dienu non-stop es nevaru :(
    pamācība vēl viena – pacietību, pacietību, pacietību!

    1. Aiiiii. Un es ar savu bacili pat aizmirsu pieteikties uz mūsu norunāto kafiju, bet izrādās, ka Tu pati ar viņiem karo. Pie visa vainīgs tas, ka nav sala, jo baciļi neizsalsts. Šodien ar jūtos tā, it kā mana saaukstēšanās pret mani izturās kā pret bērnu – liek ēst trīs reizes dienā un vēl gulēt pusdienlaiku. Tā nu man ir tikai viena bāzes vieta – gulta, jo tik ļoti gribas rīt varēt vakarā aiziet ciemos pie maniem feinajiem cilvēkiem.
      Sveicieni no gultas un paldies visiem par rūpēm!

Leave a Reply to Gicha Cancel reply

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.