“Nu re, tikai tās nav jāņogas, bet gan pīlādži,” teicu par auskariem, kas arī šajā reizē ir dāvana kādam. Biju izdomājusi Ziemassvētkiem nekādas dāvanas negādāt un pie tā arī pieturēšos, bet šis gads ir bijis tik savāds, tāds Trojas zirdziņu gads, tāpēc jo īpaši gribas pateikt paldies. Tos lielos paldies.
Man šķiet, mēs esam satikušās, lai viena otru līdzsvarotu. Lai es piešķirtu viņai mazliet viegluma un vieglprātības, bet viņa man – mazliet apdomības un nopietnības. Tā vienkārši, pieņemot otru tādu, kāds ir, bez nosodījuma, bez pamācībām, ar pilnām saujām siltuma.
Silvīti, paldies! Apsolos salikt kopā arī otru auskaru. Drīz.
Lai silti!
Mja, par Trojas zirgu piekrītu. Piemēram es, šonakt, izšķīros ar savu puisi. Grūts gads, lai auskaru saimniecei panākumiem pilns nākamais gads. Lai viss izdodas un dzīvē notiek tikai labas lietas. No sirds vēlu. :)
Paldies, Mēnessmeitēn! Lai arī Tev viss sakārtojas tieši tā, kā Tu zini, ka jāsakārtojas, jo Tu noteikti pati labāk zini. Lai silti!
Es arī varu piekrist, ka šis bija dīvains un smags gads — no vienas puses. Jo no otras puses izrādījās, ka apkārt ir tik fantastiskas meitenes, ka beigās tomēr ir sanācis labs gads. Bet lai mums visām nākamgad vieglāk! Vai ne?
Jā! Visu laiku gaidu to vieglāk. Nē, ne haļavu, bet vieglāk. Paldies!
P.S. Apsveicu, Tu esi 10500. tējas tases autore :)
Man garšo tēja. :)