Ziemassvētku sajūta tā arī neatnāca, bet, kā jau teicu, es par to neļaunojos un nedusmojos. Uz baznīcu arī nebiju. Mazliet žēl, bet nekas. Īstā baznīca ir man iekšā un tur tad es arī ar Dieviņu parunāšu.
Tā šogad jābūt, taču ir kāda cita feina sajūta. Tieši šovakar nopriecājos, ka esmu jau “liela”, ka varu pateikt vecākiem: “Klau, iedzeram?”, pieiet pie ģimenes bāriņa un izvēlēties kaut ko pēc savas labpatikas.
Siers saškēlējās un arī mincis dabūja. Sieru viņš gan neēdot, bet pēc tā, kad tēvs iedeva šim paostīt vīnu, sieru sāka ēst :D Citi dzer un piekož kaut ko klāt, citi paosta dzērienu un šiem jau gribas piekost =)
Nākamreiz dzers manu iecienīto gruzīnu Talismanu. Balto.
Mierpilnu vakaru!
foto: flickr.com no planetguy.