Ikdiena ir ikdiena, tā ir rutīna gan labā, gan nogurdinošā un apnicīgā nozīmē, tāpēc, esot tajā mazajā izbraukumā, pavisam jauši vai nejauši, bet tvēru sīkumus. Tādus ikdienas sīkumus, kurus var redzēt arī te, nemaz ar nav tāpēc jābrauc kaut kur prom. Sīkumus, kas ikdienas soli padara neparastāku.
Paceliet to galvu augstāk, ja ne galvu, tad acis. Palūkojieties augšup, jo skatoties tikai acu līmenī un zemāk, vairāk par cilvēkiem, auto un bruģi redzēt nevar. Var, bet tas viss ir tik ierasts. Paceliet tās acis augstāk, paceliet!
Es zinu, ka kādreiz, man dārziņš būs… Kāds nu kurš dārznieks, bet pilsētniekam prasās to pašaudzēto zaļumu, to dilli uz palodzes.
Lai arī jums izdodas saskatīt kādu ikdienas sīkumu, kas to rutīnas soli padarītu košāku!
P.S. Ejot pa ielu ar Signi, vien noteicu, labi vien ir, ka man tomēr nav fotoaparāta.. man viss būtu jādokumentē.
Adatas uz lampām ir, lai tur nesēžas putni un nekakā gājējiem uz galvas :) Tādas liek arī uz palodzēm un citās stratēģiskās vietās (piemēram, mūsu uzņēmumam ir trokšņa monitoringa iekārta, kurai uz mikrofona arī ir “ezītis”).
Šis man liekas patiesi smalki, kaut vai jau no izskata viedokļa. Tādi durstīgie eži visā pilsētā. Paldies par apgaismošanu!
Tie pretputnu eži ir arī Rīgas autoostā. Un tomāti Rīdzinieki man arī šogad bija. Palodzes mazdārziņš ir fooorši :)
Dzīve tieši sastav no ikdienas sīkumiem! :)