Ir rudens. #2

Lai nebūtu tā, ka es tikai saku, ka izdarīju, tad te būs prādījums tam, ka patiešām izdarīju. Tas, kam sākumā bija jākļūst par vienu, kļuva par pavisam ko citu un labi vien ir, ka tā.

Lai silti!

Published by

Kni

Love yourself more

6 thoughts on “Ir rudens. #2”

  1. Rudens pasaka! Un es iemīlējos tajā krekliņā ar’! Skaisti, klusi un piepildīti.

  2. Paldies, Mēnessmeitēn un paldies, Laura!
    Džemperītis man ļoti mīļš. Viens no tiem, ko “nevajadzēja, bet gribējās” mirkļiem.

    1. paldies!
      Stāsts par krellēm. Pati par sevi nosmīnēju, jo tās divas lielās pērles, tām jau bija caurumiņi, taču izdomāju, ka tie ir par mazu un ķēde cauri neies (!), kas savukārt nozīmē, ka tos caurumus vajag lielākus. Nospriedu, ka patiesībā nieki, jo man taču ir urbītis, kuru tētis ar labu sirdi atdeva. Labi, ka bija slinkums urbt un labi, ka prāts tomēr nostrādāja, ka nemaz nav jāurbj, jo (!) var taču izvērt cauri auskarnagliņu un uztaisīt cilpas, kuras savukārt taču var stiprināt ķēdē! Vēl tagad brīnos, kā vispār ienāca prātā, ka varētu vajadzēt urbt… joks es.

Leave a Reply

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.