Kni virtuve

love yourself more

Īsa ziņa

Ikreizi, kad sataisos mazlietiņ ieturēt klusumu (kas man nešķiet nekas traks, taču ir cilvēki, kas nav tādās pašās domās ar mani un mana nevēlēšanās runāt izrādās par traucēkli) vienmēr (vismaz līdz šim katru reizi tā ir bijis) uzrodas kāds, kas man klusēt neļauj.

Tā šodien saņēmu siltas ziņas no Taizemes.. Un ziloņi iepūš taurēs, lai nestu man sveicienu.
Citēšu tikai divus teikumus, kas man lika mazliet pakavēties domās.

Ir labi mācēt būt tur, kur esi.
Ir labi mācēt labi būt tur, kur Tu esi. Vai Tu māki labi būt tur, kur esi?

Un uz atvadām: sargi savu siltumu (bet neskopojies)

Pie šīm domām tad arī šovakar palikšu kopā ar pagatavoto biezzupu no brokoļiem, kartupeļiem un ķirbja, kas papildināta ar rupjmaizes grauzdiņiem un cieti kūpinātās desas gabaliņiem. Ceru, ka arī jūsu vakariņas bija gardas.

Foto: nature.com

Atvilktne: Vakara čuksti
  • Viena cita saka:

    Ar manu klusumu ir tieši tā pat. Līdz ko man gribas vienkārši paklusēt, izrādās, ka man ir slikt garastāvoklis (bet tā ne maz nav). Nez kāpēc tiem citiem liekas, ka man vienmēr ir jābūt tādai žirgtai un runīgai? Man taču dažreiz arī ir jāatpūšas no runāšanas. :)

    12/01/2010 at 11:41
  • Kni saka:

    Mani vispār cilvēkiem vajag TIKAI pozitīvu, citādu viņiem mani nevajag, jo priekš tās citādās viņiem nav laika. Es jau sāku pierast. Izrādās, ka man nedrīkst skumt.

    12/01/2010 at 11:47
  • Rudīte :) saka:

    Arī man labāk patīk, kad cilvēki man apkārt nav bubinātori. Protams, katram ir kāda pelēkāka diena, kad gribās nolīst maliņā, bet uzsmaidīt vai pateikt kādu labu vārdu citiem, varam arī šajās dienās.

    12/01/2010 at 11:57
  • Kni saka:

    Tikai man nepatīk, ja cilvēki bubinātori nāk pie manis, bet neļauj man tādai aiziet pie viņiem. Redz, man nav nekas pret cilvēku, kuram “nu tā” ap dūšu. Man mājās ir tēja un varu piedāvāt sarunas, pastaigu un kopīgu paklusēšanu. Tā droši vien ir kļūda.

    12/01/2010 at 12:04
  • Viena cita saka:

    man arī tā ir bieži. man jāklausās bubināšanā, bet nav daudz tādu, kuram es drīkstu pabubināt.
    Tā nav kļūda. Tev tikai jāatsijā cilvēki, kuri nāk uz tēju.

    12/01/2010 at 12:39
  • Kni saka:

    Sijā auzas tautumeita =)
    Ja Tev gribās man pabubināt, Tu zini, ka droši to vari darīt un skaipa zīmīte nevienmēr nozīmē to, ko tā rāda. Manas druvis Tev plaši vienmēr atvērtas.

    12/01/2010 at 13:05
  • Viena cita saka:

    paldies, mīļā! xx

    12/01/2010 at 13:11
  • Rudīte :) saka:

    Protams, tuvākie cilvēki ir, lai ar viņiem varētu gan priecāties, gan pabubināt. Bet priekš kam mums svešu cilvēku problēmas? Pietiek taču ar savējām. Mums taču nevajag uzņemt vēl papildus negatīvu enerģiju?! Un visiem tač tāpat nekad nespēsim palīdzēt.

    12/01/2010 at 14:02
  • Kni saka:

    Es taču nerunāju par visiem, Rudīt. (visi kā masa mani nekad nav interesējuši un neinteresēs). Man šķiet, es vienkārši kārtējo reizi esmu kļūdījusies cilvēkos. Tas nekas. Pēc trīs klupšanas reizēm sākšu staigāt un, kā Viena cita teica, sijāt. Klau, ko jūs man šodien tādas runīgas (sabudinātas)? =) Mūziku paklausījāties, ko šodien jums atradu?

    12/01/2010 at 14:36
  • Rudīte :) saka:

    Man tagad iešāvās prātā teiciens… “Pēc sestās reizes vairāk neskaitu..” Atceries? Ar mums tač ir tieši tāpat. Krītam, paraudam, ceļamies un smaidam, un tā vairākas reizes pēc kārtas. :)

    Mūziku noklausījos. :)

    12/01/2010 at 17:10

Leave a Reply