Kni virtuve

love yourself more

Iz arhīva: reklāmas kā mazais kino

Tā kā man ir uznācis sagurums un ir sajūta, ka rīt nerakstīsies, tad atļaušos paņemt kaut ko no arhīviem.

[..] Jau iepriekš esmu rakstījusi par mūziku no reklāmām, par reklāmu prasmi piesaistīt un atklāt jaunus izpildītājus, lai gan varbūt pašu produktu neatcerēsies gandrīz neviens.
Brīžos, kad reklāmas sāk rādīt pa kādu no LV kanāliem, mierīgi var iet mazgāt traukus, izkārt veļu, uztaisīt ko gardu uzkožamu, vai pat aizskriet līdz tuvējai bodei. To saturs ir bezjēdzīgs un, it kā nepietiktu ar to vien, reklāmas tiek rādītas ārkārtīgi ilgi.

Tuvākie cilvēki jau zina, ka LV televīziju es gandrīz neskatos nemaz vai arī to daru ārkārtīgi reti, jo par depresīvajām ziņām var uzzināt arī internetā (tiesa gan, lasu tikai virsrakstus, jo negāciju jau tā pietiek) un visu laiku skatīties vienas un tās pašas filmas, kuras demonstrē ar pāris mēnešu intervālu, mani neaizrauj. Žetonu vienīgi būtu gatava dot LTV1 raidījumiem „Viss notiek” un „Abi labi”. Bet ko nu par to!

Es par tām reklāmām gribēju. Kādu laiku atpakaļ smējos, ka esmu iemācījusies visu populārāko Vācijas pārtikas veikalu tīklu saukļus: EDEKA – Wir lieben Lebensmittel (Mēs mīlam pārtiku), Rewe – Jeden Tag ein bisschen besser (Katru dienu mazliet labāk), Lidl – Lidl lohnt sich (Lidl ir to vērts vai arī Lidl atmaksājas. Precīzi nepateikšu). Aldi reklāmas neatceros.

Šajā reklāmu kino mans absolūtais favorīts ir EDEKA. Tās ir asprātīgas, informējošas un gribas redzēt biežāk kā tikai vienu reizi. Te būs manas mīļākās reklāmas. Pamēģināšu arī pievienot tulkojumus tiem, kas ar vācu valodu nedraudzējas.

PAR OLĀM.

Mazā meitene: Kas tur iekšā?
Pārdevējs: 13% olbaltumvielas, kalcijs, dzelzs un vitamīni A, D, B, B1 un B2. :D

SIERA NODAĻA.

Sīkais stāv pie siera letes un rāda ar pirkstu uz siera šķirnēm. Turpretim pārdevējs zinoši spēj nosaukt visas šķirnes un arī to, no kurienes katra ir. Sīkais jau kļūst dusmīgs un tad siera letei tuvojas kāda sieviete. Sīkais domā, ka nu tik būs un norāda ar pirktu uz viņu.
Pārdevējs: Vīsnera kundze no Akmens ielas.

PAR DESU.

Vīrietis ar bērnu: 100 gramus bagetes salami, lūdzu.
Pārdevēja: nošņāp tieši 100 gramus. Vēl kaut ko?
Vīrietis ar bērnu: 200 gramus teļa aknu desas.
Pārdevēja nošņāp tieši 200 gramus. Vēl kaut ko?
Vīrietis ar bērnu: Un no Motadellas (lai kas tas arī būtu) 268 gramus.
Viss pārējais jau tā bija saprotams.

Un noslēgumam, lai mazlietiņ iesmietu par vīriešiem. =)
Par gurķiem un cukinī.

Vīrietis: vai te ir kāds, kurš zina ko par šo? (vicina vienā rokā gurķi un cukīnī)
Pārdevēja: vienu mirklīti.
Viss pārējais ir redzams =)

Lai nu kā, RIMI un Maximai vēl ir daudz ko mācīties.

P.S. Labu miegu.

Atvilktne: No arhīviem
  • Kase saka:

    Pārdevēja domīgi pārprasa Pēterītim:
    – Tu esi pārliecināts, ka mamma tev lika nopikt 2kg konfekšu un 100 g kartupeļu.

    Tēvs uz šausmīgām pohām sūta dēlu uz veikalu pēc alus. Pēterītis pārnāk un saka:
    – Tēt, alus nebija… Še! Es te cepumiņus nopirku.

    Tādi mēs esam… :-D

    Starp citu, man neliekas nekas traks, ka večus sūta uz veikalu kopā ar mazu, noņurcītu lapiņu ar nopērkamo lietu sarakstu. Tikai besī ārā, ka tu pat spēj izlasīt, kas tur rakstīts, bet nezini, kā tas izskatās. Nav pat ideju, kurā nodaļā TO meklēt…. :-)

    Ilgu laiku mīkla bija, kādēļ uz veikalu ar sarakstu dodas sievietes. Atminēju. Pakonsultējos. Apstiprināja. :-)

    03/03/2010 at 23:45
    • Kni saka:

      Nu, nu? Lai nenopirktu vairāk, kā jānopērk?
      Uztaisa intrigu un nesaka.

      Manai omei patīk rakstīt tādus sarakstiņus gan opim, gan man, kad aizbraucu ciemos. Viņai savs sports.

      03/03/2010 at 23:52
      • Kase saka:

        TIeši tā! Es to minējumu ieliku sadaļā “Fantastika”, bet izrādījās, ka tā ir pati nopietnība – paņemt, TIKAI to ko VAJAG, un ārā no veikala. Disciplīnai. Cilvēkiem ir raksturīgi izdomāt sev grūtības..

        ALN.

        03/03/2010 at 23:56
      • em saka:

        haha, jā, toms arī man neļauj veikalā atkāpties no sarakstiņa, tapēc tagad es to rakstu jau ar dažiem brīvi interpretējamiem punktiem. ;)

        04/03/2010 at 12:51
      • Kni saka:

        Nezinu, priecāties vai tomēr saskumt.
        Sarakstu netaisu un pērku, ko tobrīd bodē izdomāju, vai arī to, ko izdomāju mājās. Tā kā man neviens cits nav jābaro, kredītu arī man nav, nauda ir tikai mana un neviens to neierobežo, tad jā.. es atļaujos sev neko neliegt. Tikai dažreiz pakonsultējos – vai tiešām vajag. Tas arī viss.

        04/03/2010 at 14:23
  • saules_poga saka:

    Šitās ir baigi labas, vienmēr izraisa smaidu! :)

    03/03/2010 at 23:51
  • Zane saka:

    feini sākt ceturtdienas rītu ar tik burvīgām reklāmām :) sasmējos :)

    04/03/2010 at 08:17
  • Tincii saka:

    eee, Tincii glupa, nesaprata par tiem gurķiem un cukini… :S apgaismosiet?
    Bet pārējie kolosāli!

    04/03/2010 at 09:46
    • Kni saka:

      Tincii :D
      Stāsts tāds: vīrietis atnācis uz bodi. Nevaru noteikt, vai šis nācis pēc gurķiem vai cukīnī, bet pieņemsim, ka pēc cukīnī. Šis tagad neziņā, kurš no šiem abiem objektiem, kas izskatās tomēr ļoti līdzīgi, ir cukīnī. Savā neziņā maldījies, viņš vēršas pie pārdevējas ar lūgumu, vai šeit ir kāds, kurš pārzina visas šīs lietas (vicina vienā rokā gurķi, bet otrā cukīnī). Pārdevēja saka: vienu mirklīti un iet pasaukt tos, kas ir kompetenti.
      Tā nu sanāk viss personāls :D Jo EDEKA taču mīl pārtiku un viņi visu zina par saviem produktiem bodē! Tā lūk.

      04/03/2010 at 10:17
  • melato saka:

    Visšarmantākā ir par sieriem!
    Man tas atsauca atmiņā, kad vēl mācījos pamatskolā (90to sākums), mums kaut kādu iemeslu pēc bija uztverams vācu kanāls, man tā patika reklāmas, pie mums tas vispār vēl bija retums, un es domāju, ka kādreiz arī pie mums būs tik feinas, bet redz tas Kādreiz joprojām nav pienācis, diemžēl!

    Par LTV varu tavam sarakstam pieplusēt “Ziemeļu puse”, “Vides fakti”; “Latvija var” – manuprāt vissaturīgākos raidījumus tomēr rāda LTV1 un LTV7, šovi paliek citiem:)

    04/03/2010 at 10:21
  • melato saka:

    Es baigi apsmējos par Kase komentāru – iepirkumu saraksts vīrietim, reizēm pašai uz veikalu aizbraukt vieglāk nekā uzrakstīt tik detalizētu sarakstu, kur jau gandrīz jāsāk zīmēt, lai tiešām saņemtu to, kas vajadzīgs. Bet tas arī bezgala jauki ataino sieviešu un vīriešu dažādo uztvert spēju un domāšanu kā tādu:)

    04/03/2010 at 10:23
    • Kase saka:

      Nevajag mūs par kaut kādiem nevaruļiem pataisīt.

      Kad sieva, māte, līgava ir strauji atradusi recepti “nezinu-kas-ir-bet-tas-ir-ļoooti-ekotiski-un-to-vajag-izmeģināt” un aizsūta veci uz veikalu pēc sastāvdaļām, neesmu droši, ka viņa pati, zinātu, kas ir kas. Parasti, veči, kas pēta sarakstus, neliek groziņā pienu, maizi, bet gk. toršu, cepešu, u.c. ilgi un tālu gatavojamo ēdamo sastāvdaļas. Tas aizstāvīgai.

      Tagad par audzināšanu. Ar 90% precizitāti var noteikt, kuri veči ir KĻUVUŠI par veikalu un sarakstu lietotājiem, un kuri – par tādiem PADARĪTI. Tie, kas izskatās nelaimīgi un smieklīgi veikala vidū, ir tie pēdējiem.

      ĪSTIEM vīriem tas nav nekāds baklašānu un vīnogu etiķu saraksts, bet īsts Šindlera saraksts, ar kuru mērķtiecīgi, noteiktā hronometrāžā un pa iespējami īsāko ceļu apbraukāt visus plaukus uz saņemt gūstekņus.

      Īsti vīri nekad nemaldās. Īsti vīri vispār nekad neapmaldās, viņi tikai dažreiz apmārtnē meklē sevi…
      :-))

      04/03/2010 at 11:49
  • Kase saka:

    Bet tas ir apbrīnojami ar kādu absolūtu prcizitāti reklāmas industija ievēro noteikumu “Nekādu gredzenu reklāmās”.

    Vai tu reklamē, desu, apenes, kolu vai attiecības – nekad. Tu vari sēdēt pie autobusa stūres, griezt desu, turēt bērnu pie rokas, jebko – nekad.

    Pat tās, kurās ir jau uz manipulācijas robežas par uzticēšanos, paglābšanu par saviem mīļajiem: http://bit.ly/9PLxFm

    (nē, nē, nepārptotiet. Es negribu par-to-parunāt! :-DDD Laiks vīriem! :-D )

    04/03/2010 at 12:03
    • Kni saka:

      Klau, bet nu šis video gan ir labs. Ieliksim to šitā.. ceru, ka ieliksies tā, ka var skatīties uzreiz.

      Neanalizēsim saturu, bet vienkārši paskatīsimies, cik labi kāds pastrādājis to veidojot.

      04/03/2010 at 12:47
  • melato saka:

    Saturam arī nav ne vainas… bet izpildījums lielisks!

    Kase vispār jau es tev vairāk piekrītu kā oponēju:) Vismaz es, kad ir šis variants, ka pati īsti vēl nezinu ko gribu, tad iepērkos pati. Ja vīru sūtu, tad tie ir ikdienas pirkumi, bet man redz ir tāds niķis, ja es mīlu Smiltenes krējumu, tad es to arī gribu utt., un te jau parasti ir tas āķis, jo uzrakstot rupmaize, vari saņemt arī ķieģelīti, bet es ta gribu Ķelmēnu:)

    Bet vispār man ir laimējies noprecēt vīrieti, kurš (ai kā negribas atzīt) prot iepirkties racionālāk un ātrāk par mani, un pēc krietni daudzajiem mēnešiem, kad es sēdēju mājās ar bērnu, bet iepirkās pamatā viņš, mums abiem ir skaidrs ko pirkumu sarakstā nozīmē rupmaize.

    04/03/2010 at 14:39
    • Kase saka:

      Un, ko tad tā “rupmaize” sarakstā nozīmē? Alu? :-DD

      Es jus smalki gribēju aizvilkt prom no tēmas uz to, ka reklāmas grandi publikai potē ideologiski nepareizus kodus un laulību slēpj pagultē, a jūs man atkal par tiem mazes sarakstiem un brendu desām…. :-DD Malači. Turiet buru! :-D

      04/03/2010 at 14:52
      • Kni saka:

        Redz, es taču nemaz nepamanīju, ka šiem uz pirkstiem nav gredzenu, poņemaješ? Ja Tu nebūtu pateicis, tad es i neiedomātos pētīt un vēl, ir taču tādi laulātie draugi/nedraugi, kuri tos zelta riņķus nemaz nenēsā. Piemēram, cik zinu, mans tēvs to riņķi pirkstā nenēsā un mātei ir vecmammas laulību gredzens, jo glītāks un smalkāks.

        Tu par dziļu gribi skatīties tajās 20 sekunžu filmiņās. Parasti reklāmu popūrija laikā jāiet uz virtuvi pēc kā garda, kas iegādāts pēc saraksta, vai arī var pastaigāties pa citiem kanāliem.

        Vai tad gredzenam jāstāv kā tādai brīdinājuma zīmei vai Dāvida zvaigznei pierē?

        04/03/2010 at 15:39
      • Kase saka:

        Jā, par dziļu. Reklāma negrib, lai tu to preparētu, analizētu, saprastu un kur nu vēl apzinātos tajā visus iekšā saliktos kodus. Pietiek, ja tā uz tevīm nostrādā. Otrajā plānā ilgstoši pilinot. Tā ir rafinēta, mērķtiecīga manipulēšana zemfrekvencē. Slēdzot kanālus, nenotverama un neapzināma. Bet ir. Tur ekrāna otrā pusē par to dikti piedomā. Un beigās tev pat skudriņas skrien un asaras birst. Tad ir veselīgi padomāt un pačamdīt sevi un redzēto, kas un kāpēc kādas sviras parausta. Saprast un miers. Neko vairāk. Nesarežģīt, bet arī nepazust tulkojumā :-|

        04/03/2010 at 15:59
  • Kni saka:

    Bet Tu esi kādreiz reklāmas pamudināts kaut ko iegādājies? Es te darbā katru dienu saskaros ar tādu lietu, kā cilvēkiem traki patīk zināmas lietas, koši un zināmi iepakojumi un vēl košāki un vēl zināmāki uzraksti.
    Mani vienmēr interesējis produktu novietojums veikalos – dārgākie acu augstumā, lētākie zemāk (ne visi spēj pieliekties papētīt) un jā, vidējie kaut kur pa vidu. Tad vēl tie sīkie našķi & Co pie kases (spontānie pirkumi), kas reāli jau nemaz nav vajadzīgi. Tur taču arī vesela sistēma apakšā, taču joprojām nevaru saprast, kāpēc Drogās nepielieto īsto extra selling, bet gan joprojām nodarbojas ar nesaistīto produktu piedāvāšanu.

    04/03/2010 at 16:25
    • Kase saka:

      Nevajag jau no visa atteikties. Tad jau pavisam trakam jāpaliek un jāaiziet kalnos. I tad Tevi aizvedīs tikai uz to kalnu, kur meditē, piemēram, Breds Pits vai Sončika :-)

      Atslēgas vārds ir SAPRAST, ko ar tevi dara, nevis NEĻAUTIES!

      Bet mieru un pīpēšanu! Šitādas sarunas liecina par to, ka mums klājas ĻOTI LABI vai ir ļaoti daudz BRĪVA LAIKA. :-DD

      Tagad par preču izvietojumu. Prezervatīvi rimčika kases stendos ir pazuduši. To vietā – bombongas. Mulstu, – vai tās būtu tās preses, ko marketalogi sauc par AIZSTĀJĒJPRECĒM… Nu, nezinu..

      04/03/2010 at 16:46
    • Kni saka:

      Kase, pazeminātu balss tembru, izdzenā visus pie tējas tases pļāpātājus atpakaļ pa darba vietām un aicina pievērties algas pelnīšanai, atgādinot, ka līdz nedēļas nogalei mazliet tomēr vēl atlicis =P

      04/03/2010 at 20:23
  • melato saka:

    Būs tiem gredzeniem jāpievēršas, tagad jau gribot negribot skatīšos ir vai nav:)

    Oi Kni tie pārdošanas knifi ir Kaut Kas, reizēm uzcepos, par to, ka jārokas kā tādam arheologam, lai atrastu to vēlamo, kas nobāzsts pašā apakšā, jo tas ražotājs vienkārši nepiemaksā par vidējo plauktu.

    04/03/2010 at 16:44
    • Kase saka:

      Jā, vēl viens!! :-DDDD tagad nevarēs normāli nevienu reklāmu paskatīties.

      Šajā sakarā vecs joks:

      По коридору ВУЗа идет профессор. Навстречу студент:
      – Здравствуйте, профессор. Можно вас спросить?
      – Конечно, спрашивайте, молодой человек.
      – Скажите, профессор, вы когда спать ложитесь, бороду на одеяло или под одеяло кладете?
      После некоторой паузы:
      – Да, знаете, как-то не задумывался.
      – Ну, извините, пожалуйста.
      Разошлись.
      Через неделю зеленый профессор с кругами под глазами встречает в коридоре того же студента и хватает за грудки:
      – Ну ты и сволочь! Неделю уже спать не могу – и так неудобно, и так неудобно!
      http://www.anekdot.ru/id/328669/

      Kopš tā brīzā, ka viens reklāmas grandu kantoris veica aptauju, kādas sievietes vislabāk “nostrādā” reklāmās par (aj, nav svarīgi), laikam par nekustamā īpašuma iegādi, – tad sievietēm bez gredzeniem deva priekšroku pār tām, kuras ar. Veču zemapziņā tas strādā безотказно.

      04/03/2010 at 16:54

Leave a Reply