Tur jau tā plauktā gozējas, burvīgā dzira, kuru atļauju sev iegādāties tikai šad tad. Dziras formīgās pudeles novietotas acu augstumā, kā jau visi vilinošākie produkti. Tos citus veikalnieki liek vai nu ceļgalu, vai potīšu līmenī.
Trīs dažādi izmēri: mazais – baudītājiem un svētdienas garšotājiem, vidējais – patērētājiem vulgaris ar mēra sajūtu, lielais – karaļu lielums jeb precīzāk atkarīgo iepakojums.
Roka sniedzas pēc mazā iepakojuma un dodos pie kases. Neviens šķībi neskatās un es jau domāju, kā visu pārējo sakrāmēšu somā un burvju dziru pavisam uzmanīgi atvēršu tūlīt, kā tikšu laukā no bodes. Lēni pagriežot vāciņu, ļauju gaisa burbuļiem uzsākt skrējienu uz augšu. Mirklī, kad tiek atvērts vāciņš, pudeles apakšā atskan starta šāviens un mazie skābekļa skrējēji grūstīdamies steidz augšup.
Tuvinu pudeles kakliņu lūpām un atspirdzinošā burvju dzira kņudina rīkli. Parasti amn pietiek ar trīs malkiem, no kuriem pirmais ir lielākais. Ilgs un gards. Žēl, nav pie rokas glāzes ar ledu, jo tad varētu to novietot uz galda, nosēsties blakus un raudzīties, kā gaisa burbuļi grūsta viens otru un pašā augšpusē sprāgst. Dzerot steidzīgi, liekas, ka sprādziena vilnis tiek līdz nāsīm.
Neveselīgi, bet gardi.
Priekā!
Es zinu, ka neveselīgi, taču dažkārt esmu vāja un nespēju sev atteikt malku burvīgās dziras.
Malku kōlas, ļaujot burbulīšu sprādziena vilnim atbalsoties kaut kur degunā.
Foto: flickr.com
Kōlai vakardien esot bijusi dzimšanas diena, ar to arī apsveicu!
Man vairs negarsho kola, ta vairs nav TIK garda ka manaa berniba!:( tagad man ir lidzigas attiecibas, ka Tev, tikai ar exotisko Fantu! :)
ja vien šo tikpat “gardi” varētu uzrakstīt english – reklāmas copyright līgums ar attiecīgo kompāniju garantēts. mani uzrunāja tik ļoti, ka tagad visu dienu nevarēšu nociesties kamēr tikšu mājās, kur ledusskapī dus viņa, burvīgā dzira :)
Kni, šis bija negaidītākais tavas personības pavērsiens:) ja Tu to teikti par balto Lamruscco, Prosecco – jā, jā, es tam noticetu uzreiz, bet šis mani tiešām pārsteidza. saproti pareizi – ne jau negatīvi, drīzāk ļāva ieraudzīt vairak cilvēciskās vājība šarma:) Man pašai gan jāatzīts, ka neizprotami. Es tikai par rozā vai baltiem vīniem šādās temperatūrās varu izteikties TIk skaisti:)
starp citu, – vai zināji, ka viens no veidiem atradināt bērnu uz ilgu laiku no colas valdzinājuma, ir jau savlaicīgi (ap 1 – 2 gadi) iedot colas pudelīti, lai pasi atver un paši iedzer visu to burbuļaino šalti ar sitieniem degunā. līdz skolai,kad sākas cita pasaule ar viniem izrietošiem likumiem, esot miers.
Man kola garšo tikai importa zemēs, jo te tā ir ļoti ūdeņaina, citādi vienīgais veids, kā to šad tad pēdējā laikā mēdzu patērēt ir “ParBrīvuKubu” dzēriens.
Par baltvīniem, kas man patiesi garšo, es klusēju un murrāju :D Tur pat parunāt nevaru, es kūstu :D veinkārši izkūstu.
Par to atradināšanu nezināju gan, bet iedomājos, ka sīkais, kurš iztriec tādu devu un piedzen sev pilnas nāsis, noteikti ir šokā, taču atceros, ka viens mans draugs-tētis saviem puikām bija ieskaidrojis, ka to dzert drīkst tikai tētis. Brīnumaini, bet šie viņu klausīja. Nezinu, kā ir tagad.
Klau, bet nu jau ir labulabais laiks un man liekas, ka mums jāiet paēst :D Drīz kāds padomās, ka esmu rīma, jo šis jau ir otrais ēšanas pasākums, kuru gribētu ieplānot. :D
Tik garsīgi šis teksts no rīta izklausījās, ka iegādājos pat šo pašu dziru pa ceļam uz darbu (kaut gan lietoju to ļoooti reti)! Redz, cik tiešām gardi uzrakstīji! :)