Iz arhīviem: meitenei nevajag skumt

Braucu autobusā uz centru un, kā parasti, aizklīdu domās.

Skatos, busā sēž onkuls ar milzīgu narcišu pušķi.
Tāds riktīgs opis, kas savā dārzā audzē visādus labumus.
Jā, narcises ir mana vājība un nodomāju: laimīgā ome, kurai viņš tās ved.
Turpināju klīst domās, kad skatos, onkuls taisās uz ārā kāpšanu un ņem no savu pušķa laukā trīs narcises un sniedz man.

Meitenei nevajagot tā skumt.

Un kā lai pēc kā tāda skumst?

Published by

Kni

Love yourself more

7 thoughts on “Iz arhīviem: meitenei nevajag skumt”

  1. cik skaisti! un tieši tas, kas man šorīt bija vajadzīgs :) smiesies, bet man tā reiz gadījāas ar onkuli uz Ādmiņu ielas, vienīgi narcišu pušķis rokā bija man un viņš man lūdz, lai iedodot viņam trīs :) es teicu, ka it kā jau varētu, bet tikko bargu naudu par tām esmu samaksājusi, tad sarunas vidū no blakus esošā mēbeļu veikala (kur var dabūt arī šo to ik.a ;) iznāk viņa sievas – ar jau niknu sejas izteiksmi :) nu ko onka sāk viņai taisnoties, ka sarunu ar mani uzsācis puķu dēļ, “no cveti dļja tebja, dorogaja!”

  2. Vispār jau tie ir meli, ka veciem cilvēkiem redze slikta.. viņi ne tikai redz, bet redz arī cauri. Onkuls tak pamanīja, ka es skumstu, bet citi ne.

Leave a Reply

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.