Kni virtuve

love yourself more

Izvēles vērtība

Kurš gan nav svārstījies starp izvēlēm un vispār piedzīvojis brīdi, kad nespēj izlemt un izvēlēties. Tikai tie, kas vienmēr zina, ko grib. Tikai tie droši vien nesvārstās, vai arī vismaz neizspēlē situācijas, kurās izvēles pieņemšanā piedalās kāds cits.

Svārstoties ar savu izvēli, tomēr nolem to atmest un jau tā kā “dodies prom”, bet tajā brīdī kāds cits šo Tavu neizvēlēto izvēli ir gatavs pieņemt, jo apzinās tās vērtību, vai arī tā vērtība viņam ir pietiekama. Tajā brīdī liekas, ka galvā noskan kāds klikšķis, jo Tavu neizvēlēto izvēli par labu atzinis kāds cits, it kā tai piešķirot to papildus vērtību, precīzāk, tieši tik vērtības, kuras pietrūka, lai šo izvēli paņemtu Tu!
Tad kur ir tas triks? Šaubu brīžos mēs spējam pieņemt kādu izvēli tikai tad, ja to par labu ir atzinis vēl kāds, tādējādi dodot mums to neredzamo apstiprinājumu, ka ar savu izvēli nebūsim iebraukuši auzās? Respektīvi, ja jau šo soli sper vēl kāds, tad viss ir pareizi?

P.S. Jautājumam iedvesmu deva seriāla “Ally McBeal” pirmās sezonas piektā epizode.
P.S.2. Kāda labu labā dziesma no kāda cita seriāla, par kura skatīšanos publiski atzīstas vien Grēviņš. =P

Lai silti!

Atvilktne: Kni.nieki
  • saka:

    …arī neizvēlētā izvēle ir izvēle.

    22/01/2012 at 11:00
    • Kni saka:

      Jā, bet runa nav gluži par to aspektu.

      22/01/2012 at 11:12
  • Mazzinsh saka:

    Piedod, bet Uzreiz atcerējos Tevi un kurpītes manās kājās:) D:::

    22/01/2012 at 13:35
    • Kni saka:

      Piedodu.

      22/01/2012 at 14:51
  • m-ja saka:

    Reiz grāmatā bija skaidrojums par šādu izvēli, iepērkoties.
    Situācijā, kad veikalā esi noskatījis kādu it kā glītu lietu, varbūt pat piemērījis, bet šaubies – vai tiešām šī lieta man piestāv, vai to gribēšu bieži lietot, vai vēl vienu līdzīgu priekšmetu tiešām vajag iegādāties? Un esi jau nolēmis, ka tomēr ne, šodien to nepirkšu, bet, ja nu vēl vairākas dienas tā prātā atgriezīsies, tad atgriezīšos.
    Un lūk, ja tajā brīdī turpat veikalā ieraugi, ka kāds cits arī atzinis šo pašu priekšmetu par sev piemērotu esam, varbūt pat lūko pielaikot tieši to pašu objektu, kuru Tu nupat noliki atpakaļ, tad iestājas – ne jau prasme izdarīt izvēli. Bet gan – privātīpašnieciskums. Jo tā taču bija mana izvēlētā lieta! Kāds cits grib tikt pie manas noskatītās lietas?
    Varbūt tas ir spēkā arī ar citām izvēlēm?

    23/01/2012 at 10:15

Leave a Reply